Teleoloģiskā redukcija

Transkript

1 Teleoloģiskā redukcija Mg. iur. Jānis Neimanis, "Tiesnesim nav jāapstājas pie tiesību normas teksta. Tiesneša padotība likumam nenozīmē padotību tiesību normas burtiem, bet gan padotību tiesību normas jēgai un mērķim" 1 Teleoloģiskās redukcijas metodes saturs Teleoloģiskā redukcija ir konstitucionāli tiesisks, metodisks līdzeklis aizklāto robu konstatēšanai un aizpildīšanai. 2 Aizklāts likuma robs ir likuma nepilnība, kas izpaužas kā tiesību normas teksta vārdiskās izpausmes neatbilstība tiesību normas mērķim. 3 Te tiesību normas teksts ir pārāk plašs un tādējādi aptver tādas situācijas, kuras tiesību normas mērķis (ratio legis) nemaz nevēlas aptvert. Tādā gadījumā, kaut arī tiesību normas vārdiskā jēga aptver dzīves situāciju, tiesību normu tomēr attiecībā uz šo gadījumu piemērot nedrīkst. 4 Šādā situācijā, lai pareizi piemērotu šādu tiesību normu, tiesību piemērotājam ir nepieciešams radīt ierobežojumu tiesību normas vārdiskai izpausmei 5 un, izmantojot šo ierobežojumu, panākt tiesību normas piemērošanu atbilstīgi šās normas mērķim un visam likuma plānam, kaut gan nonāktu pretrunā ar tiesību normā ietverto vārdu nozīmi. Tātad tiesību normas pārlieku plašā vārdiskā izpausme tiek ierobežota tiesību normas mērķa (ratio legis) vai pat visa likuma plāna robežās. Tādēļ metodi dēvē par teleoloģisko redukciju, jo vārdiski pārāk plaši izteiktā tiesību norma tiek reducēta līdz tās mērķim (teleoloģijai). Teleoloģiskās redukcijas metodi vēl dēvē arī par teleoloģisko restrikciju vai vienkārši - redukciju. 6 Teleoloģiskās redukcijas metodes pielietošana var izrietēt ne tikai no pašas ierobežojamās tiesību normas jēgas un mērķa, bet arī no kādas citas, svarīgākas tiesību normas mērķa, kurš citādi netiktu sasniegts, "lietu dabas" vai tiesību principa. 7 Teleoloģiskās redukcijas metodes konstitucionālais pamats Teleoloģiskās redukcijas piemērošanas pamats ir meklējams katras valsts konstitucionālajā iekārtā. Demokrātiskas valsts viens no galvenajiem principiem ir varas dalīšanas princips. 8 Tomēr varu dalīšanas princips nevar tikt aplūkots vienkāršoti, atbilstoši klasiskajai Š. Monteskjē varu dalīšanas teorijai, kura tiesnesi uzlūkoja tikai kā "muti, kas izrunā likuma pavēles". Arī Latvijas Satversme tiesību jaunrades funkciju ir iekārtojusi tā, ka tiesību jaunrade pamatā ir likumdevēja galvenais uzdevums, bet likumu piemērošana piekrīt vienīgi tiesnesim. Taču no šī principiālā atzinuma par funkciju sadalījumu tomēr neizriet, ka sevišķos apstākļos tiesnesis nevarētu un nedrīkstētu radīt tiesības. Iespējams tiem to vajadzētu darīt, lai nodrošinātu tiesisko drošību un mieru sabiedrībā. Latvijā tiesību piemērotājs ir padots likumam un tiesībām. Ar padotību tiesībām tiek izteikta taisnīguma ideja, kuru likums ne vienmēr spēj sasniegt. Savukārt teleoloģiskās redukcijas tiesiskais pamats atrodas taisnīguma prasībā atšķirīgo

2 nevērtēt vienādi, t.i., pamanīt un diferencēt atšķirīgas lietas. 9 Tādēļ teleoloģiskā redukcija - tāpat kā analoģija - ir uzskatāma par speciālu konstitucionālā tiesiskās vienlīdzības principa piemērošanas gadījumu. Tādēļ, lai realizētu likumos ietvertās vērtības, tiesību piemērotājam ir tiesības ar teleoloģiskās redukcijas palīdzību koriģēt likuma vārdisko izpausmi, 10 bet paliekot tiesību ietvaros (saglabājot padotību tiesībām). Kā norāda Šveices tiesību zinātnieks E.Kramers, teleoloģiskā redukcija izpaužas kā tiesību piemērošana "contra verba sed secundum rationem legis" 11 (lat. - "pret vārdu, bet likuma jēgas ietvaros"). Latvijas likumos teleoloģiskās redukcijas metode pretstatā analoģijas metodei vai tiesību normu iztulkošanai nav nosaukta, taču šāds trūkums neliecina par likumdevēja noliegumu. Ņemot vērā, ka teleoloģiskās redukcijas metode balstās uz konstitucionāliem principiem, tās piemērošanai nav nepieciešama likumdevēja īpaša piekrišana. Teleoloģiskās redukcijas pielietošanas pilnvarojums ir rodams taisnīguma un tiesiskās vienlīdzības principos, savukārt pielietošanas metodoloģija ir izstrādāta juridiskajā doktrīnā. Savukārt no tiesiskās drošības principa var izrietēt teleoloģiskās redukcijas piemērošanas aizliegums, ja nepieciešams strikti ievērot viennozīmīgo tiesību normu. Tomēr, kā liecina turpmāk iztirzātais prakses gadījums, metodoloģijas ziņā Latvijā saglabājusies sociālistisko tiesību iezīme, jo tiek sagaidīts, ka likumu nepilnības tiks risinātas ar likuma grozījumu palīdzību, bet likuma nepilnību novēršana tiek uzskatīta par likumdevēja, nevis tiesību piemērotāja uzdevumu. Metodes izmantošanas priekšnoteikumi Teleoloģiskās redukcijas metodes pielietošanas priekšnoteikums ir secinājums, ka tiesību normas vārdiskā izpausme (iespējamā vārdiskā jēga) aptver tādu faktisko situāciju, kuru tiesību normas mērķis nevēlas aptvert (regulēt). Tātad - tiesību normas vārdiskā izpausme ir par plašu un ir nepieciešams tās ierobežojums. Taču šis ierobežojums nevar tikt ieviests tiesību normas iztulkošanas ceļā, jo to traucē tiesību normas iespējamā vārdiskā jēga. Ir nepieciešams šo ierobežojumu radīt no jauna. Lai pievienotu tiesību normai ierobežojumu, ir: 1) jānoskaidro eventuāli piemērojamās tiesību normas vārdiskā jēga; 2) jākonstatē, kāda mērķa sasniegšanai domāta analizējamā un eventuāli piemērojamā tiesību norma un kāds ir tās plāns (arī kāda ir tās vieta kopējā likuma plānā). Likuma plānu palīdzēs noskaidrot tiesību normas sistēmiska iztulkošana, tiesību normas kopsakara noskaidrošana ar citām tiesību normām, visas likuma sistēmas izprašana; 3) jāpārbauda interešu stāvoklis, kurš viennozīmīgi aptverts ar tiesību normas vārdisko jēgu. Ja starp tiesību normas mērķi un interešu stāvokli redzamas būtiskas atšķirības, jāveic tiesību normas teleoloģiskā redukcija un tiesību normai jāpievieno ierobežojums, kā rezultātā tiesību norma šo atšķirīgo interešu stāvokli vairs neaptvers. Teleoloģiskās redukcijas norobežošana no sašaurinātas tiesību normas

3 iztulkošanas Teleoloģiskā redukcija un sašaurināta tiesību normas iztulkošana ir jānorobežo viena no otras. Sašaurinātas tiesību normas iztulkošanas gadījumā tiesību piemērotājs tiesību normas piemērošanas sfēru ierobežo, balstoties uz šās tiesību normas sistēmisku kopsakaru ar citu tiesību normu, vai pieņemot tiesību normā lietoto jēdzienu iespējami šaurāko vārdisko jēgu. Teleoloģiskās redukcijas gadījumā tiesību piemērotājs tiesību normas piemērošanas sfēru ierobežo, pārkāpjot tiesību normā lietoto jēdzienu vārdisko jēgu (arī - iespējami šaurāko) un rada ierobežojošu noteikumu. Tādēļ teleoloģisko redukciju pieskaita pie tiesību tālākveidošanas metodēm. Tomēr tiesas bieži rada iespaidu, ka tā savus pieņemtos spriedumus pamato ar likuma sašaurinātu iztulkošanu, lai gan jau pastāv (tiesības tālākveidojoša) teleoloģiskā redukcija. 12 Arī Latvijā tiesību piemērošanas prakse savos nolēmumos nelabprāt nosauc teleoloģisko redukciju vārdā. Iemesli ir līdzīgi kā citās valstīs - tiesas nereti runā par sašaurinātu tiesību normas iztulkošanu, lai tādējādi radītu lielāka "likumkonformisma" iespaidu. 13 Teleoloģiskās redukcijas nošķiršana no tiesību tālākveidošanas contra legem Teleoloģiskā redukcija kā tiesību tālākveidošana praeter legem atrodas ļoti tuvu tiesību tālākveidošanas contra legem robežai, jo tā ierobežo tiesību normu ar izņēmumiem, kas, stingri ņemot, ir pretrunā ar iespējamo vārda jēgu. Tādēļ pastāv jautājums, vai redukcija nevēršas pret apzinātu likumdevēja lēmumu, kas balstās uz tiesību normas vārdisko skanējumu, un vai šeit sākas joma, kurā tiek labots likumdevējs un likums. 14 Šo konsekvenci var noliegt, ja pieņem, ka vienmēr tad, kad tiesību normas vārdiskā jēga un mērķis acīmredzot viens otram ir pretrunā, vārdiskai jēgai ir jāatkāpjas un tādējādi pastāv tiesību tālākveidošana praeter legem. 15 Teleoloģiskās redukcijas izmantošana Latvijas praksē - "atlaišanas pabalstu" lieta 2002.gada 1.jūnijā stājās spēkā jaunais Darba likums. Kaut arī Darba likumā tika ietverts daudz jaunu noteikumu, kas nodrošina un paplašina darbinieku tiesību aizsardzību, likumā nostiprināti cilvēktiesību principi, Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas un Eiropas sociālās hartas noteikumi, tomēr, rūpīgāk analizējot likumu, atklājās tiesību norma, kas pasliktina darbinieku stāvokli, salīdzinot ar iepriekš spēkā esošo Darba likumu kodeksu. Nomainot veco Darba likumu kodeksu ar jauno Darba likumu, uz pārejas laiku izveidojās divdomīga situācija. Saskaņā ar Darba likuma pārejas noteikumu 2.punktu tiesību normu, kuras paredz darbinieka tiesības uz atlaišanas pabalstu, spēkā stāšanās tika atlikta līdz 2005.gada 1.janvārim un laikā no 2002.gada 1.jūnija līdz 2005.gada 1.janvārim atlaišanas pabalsts darba devējam vairs nebūtu jāmaksā, izņemot tikai trīs gadījumus: atbrīvojot darbinieku uzņēmuma likvidācijas vai štatu (darbinieku skaita) samazināšanas rezultātā, vai līguma neatbilstības likumam gadījumā.

4 Iepriekš Darba likumu kodekss, kas bija spēkā 30 gadus, noteica, ka atlaišanas pabalsts ir izmaksājams darbiniekam, ja viņš tiek atlaists sakarā ar, piemēram, nepietiekamām profesionālajām iemaņām vai nespēju veikt darbu veselības stāvokļa dēļ, kopumā desmit dažādos atlaišanas gadījumos. Atlaišanas pabalsta apmērs bija mēneša vidējā izpeļņa. Analizējot Darba likuma pārejas noteikumu 2.punkta normas vārdisko redakciju, saprotams, ka Darba likuma 112.panta spēkā stāšanās tiek atlikta līdz 2005.gada 1.janvārim. Ja aplūko Darba likuma 112.pantu, tad redzams, ka šis pants regulē divus tiesību jautājumus: 1) darba devēja pienākumu izmaksāt atlaišanas pabalstu un tā apmēru; 2) atlaišanas pabalsta apmēra indeksāciju atkarībā no darbinieka nostrādāto gadu skaita pie viena darba devēja. Noskaidrojot Darba likuma pārejas noteikumu 2.punkta normas mērķi, secināms, ka atliekošais nosacījums adresēts uz atlaišanas pabalstu indeksāciju. Normas mērķis nav bijis atņemt darbiniekam sociālās garantijas - tiesības uz atlaišanas pabalstu gada 1.janvārī stājās spēkā Darba likuma grozījumi, t.sk. tika grozīts arī pārejas noteikumu 2.punkts un atšķirības starp normas vārdisko redakciju un normas mērķi tika novērstas. Starplaikā starp 2002.gada 1.jūniju un 2003.gada 1.janvāri Darba likuma pārejas noteikumu 2.punkts bija jāpiemēro, izmantojot teleoloģisko redukciju, sašaurinot nepamatoti plašo normas vārdisko redakciju līdz tās mērķim un attiecinot normas spēkā stāšanās laiku gada 1.janvāri tikai uz atlaišanas pabalsta indeksācijas aspektu. Tomēr teleoloģiskās redukcijas piemērošana šajā situācijā Latvijas juridiskajā praksē netika atpazīta. Laikrakstā "Lietišķā Diena" tika norādīts, ka "nomainot veco Darba likumu kodeksu ar jauno Darba likumu, uz pārejas laiku ir izveidojusies divdomīga situācija. Laikā no 2002.gada 1.jūnija līdz 2005.gada 1.janvārim atlaišanas pabalsts vairs nav jāmaksā, izņemot trīs gadījumus - atbrīvojot darbinieku uzņēmuma likvidācijas vai štatu (darbinieku skaita) samazināšanas rezultātā vai līguma neatbilstības likumam gadījumā. (..) jaunā Darba likuma pārejas noteikumi ir izveidojuši īpatnēju diskriminējošu pārejas periodu līdz 2005.gadam. Šī perioda laikā darbiniekus varēs atlaist, neizmaksājot pabalstu, ja vien atlaišana nebūs saistīta ar likvidāciju vai štatu samazināšanu, vai līguma neatbilstību likumam. (..) Situācija atkal normalizēsies pēc 2005.gada 1.janvāra, jo Darba likuma pārejas noteikumi paredz, ka no šīs dienas atkal stājas spēkā atlaišanas pabalstu izmaksas kārtība, kas ir ļoti līdzīga līdzšinējai praksei. Pat vēl vairāk - atlaišanas pabalsta lielums tad būs atkarīgs no nostrādātā laika uzņēmumā un var sasniegt pat četru mēnešu algu apmēru. Jādomā, ka atlaišanas pabalsta noteikumi pārejas periodam ir pieņemti kļūdas dēļ, jo grūti saskatīt jebkādu mērķi vai jēgu šādam diskriminējošam noteikumam. Darba likuma autoru grupa pašreiz strādā pie Darba likuma grozījumu projekta, un jācer, ka darbinieka tiesības uz atlaišanas pabalstu tiks atjaunotas ar pirmajiem grozījumiem." 16 Arī vēl pēc trīs gadiem, 2005.gada sākumā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (!) jurists O. Garkājs pievienojās tam pašam viedoklim. 17 Tas liek secināt, ka Latvijas juridiskajā praksē tomēr vēl par galveno likuma slēpto robu labošanas līdzekli uzskata likuma redakcijas grozījumu izdarīšanu.

5 Kopsavilkums 1. Teleoloģiskā redukcija ir konstitucionāli tiesisks, metodisks līdzeklis, lai pareizi piemērotu tiesību normu, kuras vārdiskā jēga ir plašāka par normas mērķi. Redukcijas ceļā tiesību normai pievieno ierobežojumu, kas sašaurina tās vārdisko izpausmi līdz tiesību normas mērķim. 2. Latvijas likumos teleoloģiskās redukcijas metode nav nosaukta, taču šāds trūkums neliecina par likumdevēja noliegumu. Ņemot vērā, ka teleoloģiskās redukcijas metode balstās uz konstitucionāliem principiem, tās piemērošanai nav nepieciešama likumdevēja īpaša piekrišana. Teleoloģiskās redukcijas pielietošanas pilnvarojums ir rodams tiesiskās drošības un tiesiskās vienlīdzības principos, savukārt pielietošanas metodoloģija ir izstrādāta juridiskajā doktrīnā. 3. Teleoloģiskās redukcijas piemērošanas metodoloģijas ziņā Latvijā saglabājusies sociālistisko tiesību iezīme, jo tiek sagaidīts, ka likumu nepilnības tiks risinātas ar likuma grozījumu palīdzību, bet likuma nepilnību novēršana tiek uzskatīta par likumdevēja, nevis tiesību piemērotāja uzdevumu. Juridiskā siloģisma shēma Virsteikums Ja normas sastāvs (N) ir īstenojies faktiskajā sastāvā (F), tad jāiestājas tiesiskajām sekām (S) Tiesību norma Apakšteikums F = N Faktiskais sastāvs īsteno tiesību normas tiesisko sastāvu Slēdziens Tātad: S neiestājas Tiesiskās sekas faktiskajam sastāvam neiestājas, jo to ierobežo tiesību normas mērķis 1 Vācijas Konstitucionālās tiesas 2004.gada 29. jūlija spriedums Nr. 1 BvR 737/00, 11.punkts. 2 Valdošais viedoklis atzīst teleoloģisko redukciju par pieļaujamu tiesību tālākveidošanas praeter legem metodi (sal. Larenz K. Methodenlehre der Rechtswissenschaft. 6., neu bearb. Aufl. Berlin [u.a.]: Springer, 1991, S. 391 ff.; Canaris C.W. Die Feststellung von Lücken im Gesetz. Berlin: Duncker & Humblot, 1964, S. 82 ff.; Fikentscher W. Methoden des Rechts in vergleichender Darstellung, Band IV, Tübingen: Mohr, 1977, S. 311 f.; Pawlowski H.M. Einführung in die Juristische Methodenlehre ein Studienbuch zu den Grundlagenfächer Rechtsphilosophie und Rechtstheorie. Heidelberg: Müller, 1986, Rn.493 ff.; Bydlinski F. Juristische Methodenlehre und Rechtsbegriff. 2., erg. Aufl. Wien [u.a.]: Springer, 1991, S. 480 f.; Brandenburg H.F. Die teleologische Reduktion: Grundlagen und Erscheinungsformen der auslegungsunterschreitenden Gesetzeseinschränkung im Privatrecht. Göttingen: Schwartz, 1983, S. 55 ff. Arī Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa ir uzskatījusi teleoloģisko redukciju par neapšaubāmi konstitucionāli tiesisku tiesību tālākveidošanas metodi (maksātnespējas prasījumu kārtības gadījumā -

6 BVerfGE 65, 182 (Sozialplan), BVerfGE 88, 145 [167]. Teleoloģiskā redukcija akceptēta arī Vācijas administratīvo tiesu un darba tiesu praksē: BVerwG 75, 53 [57], BAGE 13, 1 [13 f.] 3 Larenz K., Canaris C.W. Methodenlehre der Rechtswissenschaft. 3. Aufl. Berlin [u.a.]: Springer, 1995, S Treder L. Methoden und Technik der Rechtsanwendung. Heidelberg: C.F. Müller, 1998, S Sal. Canaris C.W. Die Feststellung von Lücken im Gesetz. Berlin: Duncker & Humblot, 1964, S. 82 ff.; Pawlowski H.M. Einführung in die Juristische Methodenlehre ein Studienbuch zu den Grundlagenfächer Rechtsphilosophie und Rechtstheorie. Heidelberg: Müller, 1986, Rn.168 f.; BVerwGE 75, 53 [56 f.] 6 Larenz K., Canaris C.W. Methodenlehre der Rechtswissenschaft. 3. Aufl. Berlin [u.a.]: Springer, 1995, S Turpat. 8 Satversmes tiesas 1999.gada 9.jūlija spriedums lietā Nr (99) "Par "Nolikuma par kārtību, kādā izīrējami brīvie dzīvokļi Valsts nekustamā īpašuma aģentūras pārvaldīšanā esošajos namīpašumos" atbilstību likumiem", 1.secinājums 9 Larenz K. Methodenlehre der Rechtswissenschaft. 6., neu bearb. Aufl. Berlin [u.a.]: Springer, 1991, S. 392; BAGE 13, 1 [14 f.]. Sal. arī Bydlinski F. Juristische Methodenlehre und Rechtsbegriff. 2., erg. Aufl. Wien [u.a.]: Springer, 1991, S. 481 ("Priekšnoteikums ir tieši norāde, ka abstrakti aprakstīta gadījumu grupa pēc likuma pamatvērtējuma vai mērķiem pretēji tā vārdiskajam skanējumam pavisam nemaz netiek skarta un ka tā no citām "par līdzīgām pieņemtām" gadījumu grupām atšķiras tiktāl, ka līdzvērtīga apiešanās būtu būtiski netaisnīga un patvaļīga."). Attiecības ar negatīvo vienlīdzības principu izceļ arī Canaris C.W. Die Feststellung von Lücken im Gesetz. Berlin: Duncker & Humblot, 1964, S. 82. Citā uzskatā ir Brandenburg H.F. Die teleologische Reduktion: Grundlagen und Erscheinungsformen der auslegungsunterschreitenden Gesetzeseinschränkung im Privatrecht. Göttingen: Schwartz, 1983, S. 65 ff. 10 BVerfG 88, 167; BGHZ 4, 153 f; sal. arī Looschelder D., Roth W. Juristische Methodik im Prozeß der Rechtsanwendung. Berlin: Duncker & Humblot, 1996, S Kramer E. Juristische Methodenlehre. Bern: Stämpfli, 1998, S Sal. Larenz K. Methodenlehre der Rechtswissenschaft. 6., neu bearb. Aufl. Berlin [u.a.]: Springer, 1991, S. 391; Pawlowski H.M. Einführung in die Juristische Methodenlehre ein Studienbuch zu den Grundlagenfächer Rechtsphilosophie und Rechtstheorie. Heidelberg: Müller, 1986, Rn. 500 ff. 13 Larenz K., Canaris C.W. Methodenlehre der Rechtswissenschaft. 3. Aufl. Berlin [u.a.]: Springer, 1995, S Schmalz D. Methodenlehre für das juristische Studium. 3.Aufl., Baden-Baden: Nomos, 1992, Rn Koller P. Theorie des Rechts: eine Einführung. Wien [u.a.]: Böhlau, 1992, S Baltmane I. Jaunais Darba likums nogriež atlaišanas pabalstus // Lietišķā Diena, Garkājs O. Par atlaišanas pabalstu Darba likumā // Jurista Vārds, ,