Pirmå da a Valsts vispårîgås problémas. I noda a. Jautåjuma nostådnes un metodes. 1. Fakti, vadoßie priekßstati, normas

Größe: px
Ab Seite anzeigen:

Download "Pirmå da a Valsts vispårîgås problémas. I noda a. Jautåjuma nostådnes un metodes. 1. Fakti, vadoßie priekßstati, normas"

Transkript

1 1 1. da a. Valsts vispårîgås problémas I noda a. Jautåjuma nostådnes un metodes 2 Pirmå da a Valsts vispårîgås problémas I noda a. Jautåjuma nostådnes un metodes 1. Fakti, vadoßie priekßstati, normas Heller StL, 51 ff.; Nawiasky I; H. Schneider (Hg), Aufgabe und Selbstverständnis der politischen Wissenschaft, 1967, 133 ff., 277 ff.; Herzog, 16 ff.; K. v. Beyme, Die politischen Theorien der Gegenwart, 1972, I. Pamatprincipi Valsts, ßî müs tik daudzveidîgi aptveroßå, prasoßå un sargåjoßå cilvéku kopdzîves sistéma, arvien ir izraisîjusi pårdomas un uzdevusi jautåjumus: kådi veidojumi ir kopîbas (4. 7. ), un ar ko specifiskås valstiskås kopîbas atß iras no citåm ( )? Kådos vésturiskos procesos vai péc kådåm sociolo iskåm likumsakarîbåm ir radußås ßådas valstiskas kopîbas (15. )? Kådus mér us tås îsteno, un vai ßie mér i attaisno «valsts» iekårtas saglabåßanu ( )? Kådas tipiskas organizåcijas formas un varas struktüras ir izveidojußås, un kådas priekßrocîbas un trükumi ir ar tåm saistîti ( )? Zinåtni, kas nodarbojas ar ßiem jautåjumiem, nedrîkst saprast kå tîru «normu zinåtni». Tai jårüpéjas ne tikai par vadoßiem priekßstatiem un normatîvåm konstrukcijåm, bet arî par politiskås kopîbas reålajiem faktoriem, visbeidzot arî par to, vai un kå ßie vadoßie priekßstati un normas «funkcioné» îstenîbå. No otras puses måcîbu par valsti nedrîkst saprast tikai kå «faktu zinåtni», jau tåpéc vien ne, ka «valsts îstenîbai» piemît normatîvi komponenti; jo kopîbu var saprast tikai kå jédzieniski orientétu, îpaßi normatîvi orientétu izturéßanås sistému (1. IV 1.; 7. ; 8. ). Tam klåt nåk kaut kas cits: måcîbå par valsti, kas grib nodarboties ar politiskås ikdienas problémåm, politiskås situåcijas bütîbas apraksts bieωi jåpapildina ar labåkas alternatîvas problému; jo dzîves pieredze ne tikai jautå: «Kå tas nåk?», bet vienmér arî: «Kå to var izdarît labåk?» Tas, ka arî otrå veida jautåjumi varétu büt zinåtniskås iztirzåßanas priekßmets, balstås uz pieñémumu, ka arî pareizås rîcîbas un izlemßanas problémas ir diskutéjamas konsensuåli spéjîgå un konsensuåli pamatotå veidå (Zippelius RPh, 11 II 4, III 3; 20), pieñémums, kas ßeit izteikts kå priekßnoteikums un kuru nav nepiecießams vélreiz detalizéti pamatot. Apkopojot: måcîba par valsti neiek aujas tikai «metoωu vienotîbas un metoωu tîrîbas» ietvaros. Tåpat vienmér, kad tiek uztverta valsts téma, domås jånoß ir jautåjumi par patieso un vélamo ståvokli. Vienmér vajadzétu büt skaidram, vai kåds izteikums apraksta faktiskos apståk us vai tos kritiski novérté un piedåvå labåku alternatîvu, îsi sakot, vai runå par to, kas ir, vai par to, kam bütu jåbüt. Ío jautåjumu dalîßana tikai laika gaitå ir k uvusi par zinåtnisku programmu, un arî vél ßodien tiek diskutéts par to, vai un kådå ziñå jautåjumu par îstenîbu iespéjams pilnîgi noß irt no vértéjoßåm nostådném. II. Jautåjums par valsts îstenîbu K. Achman, H. Albert, in: E. Topitsch (Hg), Logik der Sozialwissenschaften, , 165 ff.; H. Albert, E. Topitsch (Hg), Werturteilsstreit, ; H. Keuth, Wissenschaft und Werturteil, 1989; O. Hoffe, Eine entmoralisierte Moral: Zur Ethik der modernen Politik, PVS 1991, 302 ff. Pie 1.: N. Machiavelli, Il principe, 1513/1532; ders., Discorsi, 1531; A. Comte, Cours de philosophie positive, 1830 ff.; ders., Discours sur l'esprit positif, 1844; Zippelius Gesch, Kap. 11, 18; R. Schnur (Hg), Staatsräson, Pie 2.: kå 7. II; Zippelius RS, 2 III m. w. Nachw.; F. H. Tenbruck, Die unbewältigten Sozialwissenschaften, 1985, 93 ff., 182 ff., 267 ff.; R. Boudon, Ideologie, (frz. 1986) dt «Èstenîbas» izolåcija. Tåtad paståv divi pretéji jautåjumi: no vienas puses jautåjums par politisko faktu un norißu patieso bütîbu, no otras puses sociåli étiskais jautåjums par to, kå vajadzétu büt iekårtotai valstij un, saistîbå ar to, kådiem mér iem tai jåkalpo un kur tå rastu sev attaisnojumu. Valsts teoriju vésturé ßie jautåjumi ne vienmér ir viens no otra skaidri noß irti. Platons un Augustîns par galveno izvirzîjußi valsts morålo vai teolo isko uzdevumu problému un tai vislabåk atbilstoßås valsts formas [mekléjumus]. Aristotelis valsti pårsvarå péta empîriski, taçu arî viñß jautåjumu par valsts realitåti neizvirza pilnîgå izolétîbå, bet gan vienmér saistîbå ar étisko jautåjumu par vislabåko valsti. Apzinåtu îstenîbas noß irßanu no teolo iskiem un étiskiem jautåjumiem més sastopam Jauno laiku såkumå Makjavelli ( ) izteikumos, kurß savå gråmatå par valdnieku analizé lîdzek us vienlaicîgi arî tehniskos nosacîjumus kådi nepiecießami, lai nonåktu vai lai paliktu pie varas (12. nod.). «Tå kå man ir nodoms,» viñß saka savå Principe, «uzrakstît kaut ko noderîgu tam, kurß kaut ko saprot, tad man ß iet pareizåk, attélot patiesîbu tådu, kåda tå ir îstenîbå, nevis sekot vélamajiem priekßstatiem; daωi ir izdomåjußi republikas un monarhijas, kas îstenîbå nekad nav bijußas; starp to, kas patießåm notiek un to, kam vajadzétu notikt, paståv liela atß irîba, tå kå tas, kurß atståj novårtå îstenîbu un vadås tikai péc tå, kam bütu jånotiek, drîzåk veicina savu bojåeju nekå paßsaglabåßanos. Tam, kurß visås lietås grib rîkoties péc moråles principiem, jåiet bojå lielajå pülî, kas nerîkojas péc tiem. Tåpéc jåprot arî valdniekam, kurß grib sevi saglabåt, rîkoties årpus moråles principiem un pielietot ßo atziñu atkarîbå no

2 3 1. da a. Valsts vispårîgås problémas I noda a. Jautåjuma nostådnes un metodes 4 nepiecießamîbas» (15. nod.). Tehnisko jautåjumu atdalîßana no jautåjumiem, uz kådiem mér iem bütu vérts tiekties, k üst îpaßi redzama kådå vietå Discorsi (I 40.), kur Makjavelli deklaré zinåmas atziñas, kas derîgas «tiklab tiem, kuri grib saglabåt kådas republikas brîvîbu, kå arî tiem, kuru nolüks ir to apspiest.» Protams, Makjavelli vél nedod teorétisku pamatojumu savam îstenîbas zinåtniskås aplükoßanas veidam. Viña ori inalitåte saskatåma viså tießumå praktizétajå domåßanas stilå, izoléjot un atdalot politikas tehniskos jautåjumus no tradicionålajiem teolo iskajiem un morålajiem savijumiem; tå sastopama metodiski veiktajå redzes lauka saßaurinåjumå lîdz politikas tehniskajåm problémåm. Nedaudz vélåk ßådu izoléjoßu vérojuma veidu attiecîbå uz dabaszinåtñu nozari izmantoja Galilejs; ar savu eksperimentålo metodi viñß atseviß us dabas procesus atdalîja no visa komplekså un lîdz ar to atklåja atseviß as ßauri konturétas dabas likumsakarîbu virknes; arî ßeit izß iroßs solis bija problémas ierobeωojums lîdz vienkårßai noteiktu parådîbu likumsakarîbai (W. Heisenberg, Das Naturbild der heutigen Physik, 1955, 59 f., 74 ff.). Lîdz ar politiskås domas atdalîßanu no teolo iskåm, étiskåm un it îpaßi dabisko tiesîbu saitém bija radîta augsne sekularizétam un tîri politiskam valsts izpratnes jédzienam. Tas vienkårßi apzîmé mér a noderîbu politiskajai varai valsts kå institücijas paßsaglabåßanå un izaugsmes sekméßanai. Íis mér is tåtad tiek padarîts patståvîgs. Péc tå vairs nejautå ne par ko iepriekßéju. Vai un kur tas pats rod (to transcendéjoßu) attaisnojumu vai robeωu, tas netiek ievérots. Ogists Konts ( ), pozitîvisma un modernås sociolo ijas dibinåtåjs, jautåjuma nostådnes ierobeωoßanu ar faktisko un pozitîvo pieñéma par principu. Viñam ß ita, ka ir atklåjis, ka cilvéka gara ce ß ved no teolo iskå uz metafizisko un no tå uz pozitîvisko laikmetu. Péc tam esot pierådîjies, ka teolo iskie un metafiziskie pieñémumi balstîjußies uz neskaidriem principiem, kuros nebija pietiekamu pierådîjumu tam, ka cilvéka gars tüliñ atsakoties no absolütiem pétîjumiem un kå pamatlikumu atzîstot, «ka neviens apgalvojums, ko nevar tießi reducét uz kåda îpaßa vai vispåréja fakta vienkårßo izteikumu, nevar saturét patiesu un saprotamu jégu.» Filozofijas uzdevums turpmåk esot novérojamo faktu koordinåcija. Tai visi fenomeni esot jåaplüko kå tådi, kas pak auti nemainîgiem dabas likumiem. Visu pü u mér is esot ßo likumu precîza atklåßana un to reducéßana uz iespéjami mazåku skaitu. Runa esot par «fenomenu analîzi, lai atklåtu to darbinoßos likumus, t.i., to secîbas konstanto saistîbu vai to lîdzîbu» (Cours, Lekt. 1 und 28; Discours, Nrn. 12, 15, 18). Tås pielietojumå attiecîbå uz cilvéku sabiedrîbu radås «sociålas fizikas», «sociolo ijas» programma (ßo jédzienu ieviesa Konts sava kursa 47. lekcijå), proti, empîriska zinåtne par sabiedrîbas dzîvi. Arî ßajå priekßmetå runa esot par «iedomu spéjas nepiecießamo un ilgstoßo pakårtojumu novérojumam». Arî ßeit iedomu spékam esot tikai «precîzi jåsasaista visi novérojamie fakti vai jåatklåj vai jåuzlabo lîdzek i jauniem, sekmîgiem pétîjumiem». «Sociålå fizika, kas politiskos notikumus ne apbrîno, ne nolåd, bet tajos tåpat kå katrå citå zinåtné bütîbå redz novérojumu priekßmetus, (..) péc iespéjas mé ina atklåt îstås vispåréjås attiecîbas, kas savstarpéji saista visus sociålos faktus; katra no tåm vårda patiesi zinåtniskajå nozîmé skaitås derîga tiklîdz tå piemérotå veidå sasaistås ar tå brîωa kopéjo situåciju, vai ar visu iepriekßéjo notikumu norisi, pie kam tå vienmér uzmanîgi izvairås no katras nederîgas un nepieejamas kådas parådîbas iekßéjås dabas un bütisko raßanås iemeslu izpétes» (Cours, Lekt. 48). Prasîba noß irt îstenîbas zinåtniskus un étiskus jautåjumus vienu no otra rada iespaidîgu izpausmi Maksa Vébera programmå par no vértîbåm brîvu zinåtni. Íîs formulas pamatattaisnojums un darbîbas joma ir k uvußas par sociålo zinåtñu diskusiju centråliem jautåjumiem. Acîmredzot, no vértîbåm brîvås izpétes programmai ir savas robeωas. 2. Aizspriedumainîba un «îstenîba». No vértîbåm brîvas zinåtnes programma ir, kå to jau uzskatîja Makss Vébers, pielietojama tikai attiecîbå uz instrumentåliem jautåjumiem: tik ierobeωota «zinåtne» var tikai noskaidrot, kådi céloñi noved pie kådiem rezultåtiem, it îpaßi, ar kådiem lîdzek iem var sasniegt iepriekß nospraustu mér i. Pati mér u izvirzîßana un to novértéjums ßådai zinåtnei bütu neiespéjams uzdevums (M. Weber WL, 149 f., 500 f.). Pret ßo atziñas lauka saßaurinåjumu uz instrumentålåm sakarîbåm un pret rîcîbas mér u izñemßanu no atziñas centienu lauka rodas divas iebildes: ßî zinåtnes programma ved uz atteikßanos no cilvéku un it îpaßi politiskås rîcîbas mér a un taisnîguma jautåjuma. Íajos jautåjumos pat netiek mé inåts izsmelt vismaz sasniedzamo uz konsensu spéjîgås atziñas méru, un ßo jautåjumu atbilde bez lielas domåßanas tiek atståta, iespéjams vairåk nekå nepiecießams, atziñas aklam decisionismam (17. IV 1.; tam pretî Zippelius R Ph, 11, 18 ff.). Taçu arî tur, kur sociolo iskie pétîjumi aprobeωojas tikai ar empîrisko datu våkßanu un tikai ar empîriskås pasaules «instrumentålo» likumsakarîbu saistîbåm, tie nav radikåli «brîvi no vértîbas»: jau pétnieka intereses un subjektivitåte nosaka jautåjumu un pieredzes jomu izvéli, kam viñi pievérßas, (M. Weber WL, 184, 511 f.): [tie] péta tådas sociålås pieredzes sakarîbas, par kuru sekåm intereséjas, jo kå iespéjamås darbîbas mér is ß iet ßo seku izsaukßana vai izvairîßanås no tåm. Empîrisko datu izvélé un sakårtojumå zinåmu lomu blakus galvenajåm atziñas interesém spélé arî aptveroßåka «pasaules uzskata» aizspriedumainîba: ievérojot müsu empîriskås pasaules vareno komplekso uzbüvi, mums nepiecießama priekßstatu shéma, ar kuru més padaråm ßo pasauli aptveramu, t.i., varam to «saprast», piem., ar reli iska «pasaules skatîjuma» vai ar marksistiska «pasaules uzskata» palîdzîbu. Íådå veidå més cenßamies izprast kompleksumu, domås padarît pårvaldåmu daudzveidîbu: ne tikai izce ot dabas likumsakarîbas, bet arî ar priekßstatiem par vésturisku un politisko procesu norisi un par pasaules kårtîbu un to virzoßajiem spékiem kopumå. It îpaßi ßådiem aptveroßiem «pasaules uzskatiem» vai «ideolo ijåm» ir jåsniedz pasaules orientåcija apziñai un lîdz ar to arî notikumu «iepriekßéja izpratne» (7. II). Atkarîbå no valdoßajiem pasaules skaidrojumiem més izvélamies par svarîgiem uzskatîtos empîriskos datus un ierindojam ßos datus minétajos skaidrojumos.

3 5 1. da a. Valsts vispårîgås problémas I noda a. Jautåjuma nostådnes un metodes 6 Íiem pasaules uzskatiem un mentalitåtém, kas vada atziñas intereses un notikumu novértéjumu, blakus racionålajiem ir arî iracionåli komponenti. Tie it îpaßi ir savstarpéjå sakarîbå ar mainîgåm interesém un spéku saméru, arî ar mainîgu disponétîbu uz nacionålåm, specifiskåm kårtu, rasu vai reli iskåm påråkuma sajütåm vai mazvértîbas sajütas dé izraisîtu naidu, ar varas zaudéjumiem, bailém no dzîves un nåkotnes gaidåm. Arî no ßejienes müsu vértéjumå ieplüst lietu apståk u vértéjumi. Augsts vértéjums k uva visvairåk redzams tajos pasaules skatîjumos, kas cilvéci vai bütisku tås da u péc maniheisma parauga saß éla «gaismas impérijå» un «tumsas impérijå», piem., ticîgajos un neticîgajos vai marksistiskajå un kapitålistiskajå nometné; izejot no tå, åréji lîdzîgas norises, kå militåras ekspansijas centieni, tika daωådi interpretéti, atkarîbå no tå, vai to uzsåka viena vai otra puse: ßeit Dievam labpatîkams krusta karß, tur kultüru apdraudoßas «turku briesmas», vai: ßeit cilvéci aplaimojoßa pasaules revolücija, tur represîvs imperiålisms. Cilvéku nogalinåßanu reli isku iemeslu dé varéja uzskatît kå acteku aundarîbu vai kå kristîgu «ticîbas aktu» (Auto-da-fe). Més tåtad esam dilemmas priekßå: ja més negribam samierinåties ar fragmentåru céloñsakarîbu banåla veida re istråciju, tad mums paliek tikai viena izvéles iespéja, müsu politisko sakarîbu priekßstatus iek aut visaptveroßå pasaules izpratné. Taçu to neizbégami nosaka situåcija un interese, kas saistîta ar vértéjumiem. Íî pasaules izpratnes situåcijas nosacîtîba, tåtad relativitåte (vai arî: sakarîba) der katrai apziñai, lîdz ar to arî paßa [apziñai] (K. Manheims). Taçu savus maldus neredz. Íådi aplükoti müsu pasaules uzskati tåtad ir tikai skaidri redzami sapråtîgas pasaules orientåcijas mé inåjumi. Tie ir tikai «trial and error» procesa posmi, ar ko cilvéce mé ina izprast sevi un savu pasauli. Valsts îstenîbai veltîts pétîjums, kas ßådå veidå reflekté par nenovérßamîbu un tås neobjektivitåti, vismaz aus savai izskaidrojuma shémai un tås pieredzes jomai büt variablai, ja tå principiåli nevar izvairîties no datu izvéles nepiecießamîbas. Tå vismaz paliks atvérta lîdz ßim bez ievérîbas atståtai informåcijai. III. Politikas vadoßie priekßstati Kå 7. II IV; 17. IV; v. Mohl I, 165 ff.; A. Voigt, Die sozialen Utopien, 1906; Radbruch, 7, 8; M. E. Mayer, Rechtsphilosophie, 1922, 71 ff.; H. Girsberger, Der utopische Sozialismus des 18. Jh. in Frankreich, 1924, ; Binder, 288 ff.; K. Diehl, Der Einzelne und die Gemeinschaft, 1940; E. Bloch, Das Prinzip Hoffnung, 1959, Kap. 15, 18, 36; K. J. Heinisch (Hg), Der utopische Staat, 1960; Th. Nipperdey, Die Funktion der Utopie im polit. Denken der Neuzeit, Archiv f. Kulturgesch., 1962, 357 ff.; A. Neusüß (Hg), Utopie, 1968, (Lit.); F. Seibt, Utopica, 1972; H. Swoboda (Hg), Der Traum vom besten Staat, 1972; Ermacora Grdr, 30 ff.; P. Häberle, Utopien als Literaturgattung des Verfassungsstaates, in: GedSchr. f. W. Martens, 1987, 73 ff.; R. Saage, Politische Utopien der Neuzeit, Pretstatå politiskås îstenîbas aprakstîßanai ir vadoßo priekßstatu izvirzîßana. Ío îstenîbu kritiski salîdzina ar tiem un novérté péc tiem. Íådi priekßstati tiek pasniegti kå labåkå alternatîva salîdzinåjumå ar îstenîbu. Tie kalpo kå mér a priekßstati, t.i., kå priekßstati ar pragmatiski reguléjoßu funkciju, kurai ar cilvéku rîcîbu jåtuvina îstenîba. Vadoßos priekßstatus tam, kåda ir cilvéku kopdzîves kårtîba un kådå ziñå to jåuzlabo vai arî jåsaglabå, var atrast aktuålajås politiskajås mér programmås, vispirms politisko partiju programmås. Íådi vadoßie priekßstati îstenojami ar politisku rîcîbu. Aiz politisko mér u priekßstatiem, kå norådîjis Radbruhs, ir principiåli jautåjumi: vai un kådå mérå valstij jåkalpo individuåliem mér iem, kå attîstîties brîvîbai, indivîda droßîbai un labklåjîbai, vai arî tai ir pårindividuåli mér i, piem., kådas reli ijas izplatîßana vai nacionålås varas un lieluma attîstîba. Atbilde uz ßåda veida jautåjumiem ir izß irßanås par liberålu, sociålistisku, reli isku vai nacionålistisku valsts mér i un tam atbilstoßu valsts modeli. Utopijås politisko vélmju priekßstati ir pårstrådåti aptveroßos labåkas valsts projektos (35. II). Savu literåro modeli tie rod Tomasa Mora darbå «De optimo reipublicae statu deque nova insula Utopia» (1516). Íeit jau darba nosaukumå (Utopia = Nekuriene) izpauωas rezignéjoßs motîvs. Slavenåkie ßîs gråmatas pécteçi bija Tommazo Kampanellas «Civitas solis» (1620), Frånsisa Békona «Nova Atlantis» (1638) un DΩeimsa Haringtona «The Commonwealth of Oceana» (1656). Priekßstati par ideålu valsti, par labåko valsts vai atseviß u valsts institüciju formu, var droßi ieiet valsts îstenîbå: kå vadoßie priekßstati un motîvi, kas jau nosaka un koordiné paßreizéjo politisko rîcîbu un lîdz ar to k üst par reålås kopîbas svarîgiem integråcijas faktoriem (7. II). Kå labåka konstitucionålå ståvok a iespéjami projekti un to iepriekßéjs îstenojums tie k üst par programmu un stimulu valstiskåm pårmaiñåm. Íajå sakarå Ernests Blohs (1959, 163. un nåkamajås lpp., 275. lpp.) ir runåjis par iespéju un tieksmi attîstît priekßstatus, kas, pamatojoties uz esoßo situåciju un tås tendencém, domås iepriekß rada reåli iespéjamu labåku situåciju. Íådi priekßstati var motivét rîcîbu un tå efektîvi ietekmét notikumu gaitu. Taçu tådéjådi netiek izvirzîta abstraktå atß irîba starp étiskajiem un îstenîbas zinåtniskajiem jautåjumiem. Pirmajå [jautåjumå] runa ir par ßådu politisko mér u saturu un tiesiskumu, turpretim otrajå par to sociolo isko funkciju, proti, par to faktisko motivåciju un efektivitåti. IV. Fakti un normas kå valsts îstenîbas elementi Kå 5. ; 6. ; 7. I; Jellinek, 10 ff., 136 ff.; H. Kelsen, Der soziologische und der juristische Staatsbegriff, 1922, ; Heller StL, 37 ff.; M. Drath, Rechts- und Staatslehre als Sozialwissenschaft, 1977, 84 ff.; K. Hesse, Die normative Kraft der Verfassung, 1959; Scheuner St, 45 ff.; Th. Tsatsos, Der Staat als funktionelle Vereinigung von Gesellschaft und Recht, 1966; Zippelius RS, 6, 8. Jédzienu påri «norma» un «fakts» més sastopam ne tikai tad, kad salîdzinåm politisko realitåti ar ideålajiem vadoßajiem priekßstatiem. Tam ir nozîme jau konstrukcijå

4 7 1. da a. Valsts vispårîgås problémas I noda a. Jautåjuma nostådnes un metodes 8 «valsts îstenîba». Tå var, kå tas büs redzams, vispår tikt uztverta kå nepietiekams, no normåm brîvs fakts. Tåpat valsts ne auj sevi konstruét kå «tîru», t.i., no visiem sociolo iskajiem faktiem brîvu normu sistému, kå to ierosinåja Kelzens. Viñß domåja, ka valsti no tiesîbu zinåtnes aspekta varot saprast kå tîru normu kårtîbu, bet no sociolo ijas aspekta vienkårßi kå faktu (Kelsen 1928, 105 f., 114 ff.). Tomér to nevar îstenot. 1. Valsts realitåtes normatîvais komponents. No vienas puses sociolo ija «valsts îstenîbu» var atbilstoßi saprast tikai tad, ja tå ñem vérå arî cilvéku izturéßanås pråta orientåciju un seviß i to, ka arî cilvéka rîcîbu vada normas. Jau Makss Vébers atzina, ka arî «no vértîbåm brîvå» sociolo iskå vérojumå no redzes loka pazüd ne katrs normatîvais saturs, [sociolo iskajam vérojumam], paßam nevértéjot, jådod lîdz tie vértîbu priekßstati, mér i, vadoßie priekßstati, normas, kas vada novéroto izturéßanos. Íåda veida priekßstati motivé un koordiné kopîbå dzîvojoßo cilvéku rîcîbu. Tie tåtad ir efektîvi sociålo norißu faktori un lîdz ar to sociolo iskå apraksta priekßmets (5. ). Taçu rîcîbas maksimas, kas lîdzkonstitué kådas kopîbas izturéßanås struktüru, ir nepietiekami saprast tikai kå psihisku lietu bütîbu: ir nepiecießama kopîga «objektîva» normu kårtîba (t.i., starpsubjektîvs normatîvs «orientåcijas plåns»), lai koordinétu cilvéku izturéßanos lîdz tai uzvedîbas struktürai, ko més apzîméjam kå kopîbu (6. ). Íai ziñå normas tåtad ir jau valsts îstenîbas elementi. Pie tam specifiskajai valstiskajai kopîbai ir raksturîgas garantéto tiesîbu normas. Taçu arî citåm normåm ir tiesîbas radît valsts kopîbas sociålo îstenîbu (7. I). 2. Valsts tiesiskås iekårtas faktiskais komponents. No otras puses valsts tiesiskå iekårta nav saprotama kå «tîra» normatîvi idejisko saturu sistéma. Tå, piem., maiñu no pirmsrevolucinåras uz pécrevolucionåru tiesisko iekårtu nevar saprast «tîri» normatîvi. Måcîba par valsti jau såkotnéji vérsusi skatu pårsvarå uz kopîbu veidojoßo funkciju un lîdz ar to uz normatîvås kårtîbas efektivitåti. Tîrs idejiskais saturs, kå utopiskais tiesiskas iekårtas projekts, pats par sevi vél nerada valstisku kopîbu. Normas savu kopîbu veidojoßo funkciju sasniedz tikai ar «faktu», ka tås tiek ievérotas. Dzîvas valstiskas kopîbas izturéßanås struktüra îstenojas tikai tad, kad normas patießåm k üst par rîcîbas vadlîniju un tåm piemît paståvîga to realizåcijas iespéja (6. ). Pamatots k üst tikai aplükoßanas veids, kas aptver normu un to îstenoßanas kopspéli (7. ). Èsi sakot, tiesiskas iekårtas faktiskais komponents ir tås îstenoßanas lietas bütîbå, tås «aktualizåcijå» un tås sava panåkßanas iespéjå (8. I 1.). Íis komponents jau pieder pie garantéto tiesîbu jédziena. Par to, ka realitåtes bez tam vél lîdznosaka valsts tiesîbu saturu, ßeit nerunåsim (Zippelius RS, 12). 2. Empîriskas valsts teorijas metodiskie såkumi K. R. Popper, Logik der Forschung, 1934, ; H. Albert (Hg), Theorie und Realität, 1964, ; J. Friedrichs, Methoden empir. Sozialforschung, 1973, I. Pamatprincipi Pétot valsts îstenîbu, grütîbas rada orientéßanås politisko norißu samudωinåtajå komplekså. Íådai orientåcijai jau kalpo visaptveroßie «pasaules uzskata» skaidrojuma mode i. Més no tiem pañemam svarîgus rîcîbas mér us, izvéles kritérijus tam, kam no neskaitåmajiem iespaidiem, kuriem més esam pak auti, pievérßam savu uzmanîbu (1. II 2.). Tuvåki ir tie jédzieni un teorijas, kas veicina îsto empîrisko zinåtni. Ar tåm més mé inåm izcelt vispåréjo, ko més atkal sastopam daωådås konkrétås situåcijås, un attélot likumsakarîgas norises. Tå més mé inåm, izce ot kopîgo un atß irîgo, iegüt pårskatu par parådîbu daudzveidîbu. Íådå veidå més, piem., varam attélot monokråtijas un pårståvniecîbas demokråtijas, totalitåras un liberålas valstis, valsts monopolu reglamentétas funkcionåru birokråtijas un plurålistiskas valstis péc to bütiskajåm pazîmém. Ar skaidrojoßåm teorijåm més bez tam vél gribam aptvert regulåras darbîbas sakarîbas, tåtad izteikt apgalvojumus par to, kådi céloñi vienmér vai ar zinåmu iespéjamîbu noved pie noteikta rezultåta. Péc kåda pazîstama Popera (1989, 31.) izteiciena, més veidojam teorijas, «lai no ertu «pasauli» to racionalizétu, izskaidrotu un pårvaldîtu». Íådåm teorijåm tåtad vispirms ir atziñas funkcija. Tåm «jåizskaidro» pasaule, t.i., jåsniedz reåls pamatojums tam, kåpéc ieståjas kåds noteikts ståvoklis vai notiek kåds konkréts notikums. Íiem pamatojumiem, ja tie grib padarît müsu pasauli «caurspîdîgåku», jåbüt formuléjamiem vispårîgos izteikumos, t.i., tådos izteikumos, kuri izce (abstrahé) tådas pazîmes, kas kopîgas daudziem notikumiem. Bez tam tiem jåiztur uz konsensu spéjîgs kritisks pårbaudîjums. Tikai tik ilgi, kamér viñi to veic, tos drîkst paturét spékå kå vairåk vai mazåk pierådîtus racionåla pasaules izskaidrojuma mé inåjumus. Teorétiskajai [funkcijai] pievienojas praktiskå: teorijåm jådod mums iespéja «pårvaldît» notikumus. Tås mums at auj «instrumentåli» nodot atziñas müsu mér- u kalpîbå likumsakarîgajås kopsakarîbås (starp céloñiem un sekåm). Tås mums pasaka, kas mums jådara, ja més gribam sasniegt noteiktu mér i, kådus lîdzek us més varam izmantot, lai îstenotu noteiktus mér us. Tåpat kå aptveroßåkie pasaules uzskata orientåcijas paraugi, tå arî müsu jédzieni un teorijas ir zemåkas pakåpes apzinåtas pasaules orientåcijas mé inåjumi. Més tos nedrîkstam uztvert kå absolütas un definitîvas atbildes, bet gan kå «trial and error» procesa etapus centienos izprast müsu pasauli. Tie eksperimentålå

5 9 1. da a. Valsts vispårîgås problémas I noda a. Jautåjuma nostådnes un metodes 10 veidå ir konstruktîvi projekti, kuri jåpapildina, jåierobeωo vai arî jåatmet pavisam, ja tie ir pretrunå ar pieredzi. Mums tåtad abstraktås konstrukcijas, ar kuråm més izskaidrojam reålo pasauli, nepiecießamas kå variabli domåßanas paraugi, ar kuriem turpmåk «eksperimentét»: ja pieredze råda, ka noteikti faktori ir mazsvarîgi izpétîtajai céloñsakarîbai, tad tie no ßî skaidrojuma mode a ir izslédzami. Ja tie paråda lîdz tam neievérotus faktorus kå svarîgus, tad tie jåiek auj modelî. Ja tas [viss] kopumå ir nepiemérots empîriskajai îstenîbai, tad no tå jåatsakås un tas jåaizståj ar labåku. Ja, piem., izrådås, ka vésturiskå attîstîbas procesa marksistiskais modelis nepietiekami ievéro svarîgas vésturiski politisko norißu determinantes, tad tas jåizlabo (25. II 7.). II. Analîtiska domåßana Såkums racionålai kompleksas lietas bütîbas izstrådei ir atseviß u momentu un sakarîbu izcelßana un to iedarbîbas pårbaude kopnorisé. Turklåt nekritisku domåßanu viegli pavedinåt uz pårmérîgu kådreiz izoléta un par svarîgu uzskatîta faktora (piem., ekonomiskie nosacîjumi, rase, varaskåre) reducéßanu, to uzskatot par vairåkaptveroßu izskaidrojuma principu nekå tas ir patiesîbå. Tå ir ideolo iskås domåßanas pazîme un k üda. Turpretim kritiskå, iegüto atziñu robeωås orientétå domåßana paturés vérå izcelto momentu un sakarîbu tikai da éjo iedarbîbu vai ierobeωoto iedarbîbas rådiusu. Èsi sakot, analîtiski izcelto atseviß o faktoru lomu nedrîkst pårvértét, it îpaßi tos nedrîkst padarît par pamatu sociålo dzîves kopsakarîbu «viendimensionålåm» konstrukcijåm. Analîze nedrîkst novest pie tå, ka no redzes loka pazustu tå determinanßu daudzveidîba, kas nosaka sociålås norises, un ßo determinanßu savstarpéjå atkarîba. Analîtiskås metodes galvenais piemérs ir atseviß o céloñsakarîbu vai arî tipisko notikumu norißu (IV) un funkciju kopsakarîbu (3. ) izdalîßana no dabîgo vai sociålo procesu kompleksa. Parasti, vispirms izmé inåjuma veidå, pieñem ßådas likumsakarîbas un pårbauda, vai pieredze tås apstiprina vai noliedz (Zippelius RS, 3, 4). III. Tipizéjoßa domåßana Jellinek, 30 ff.; H. J. Wolff, J. E. Heyde, B. Zittel, in: Studium Generale, 1952, 195 ff., 235 ff., 378 ff.; H. Stachowiak (Hg), Modelle Konstruktionen der Wirklichkeit, Pie 1.: Zippelius RuG, Kap. 37. Pie 2.: M. Weber WuG, 1 ff.; ders. WL, 190 ff. Svarîgs palîglîdzeklis skaidrojuma mode u un empîrisko kårtulu iegüßanai ir tipu pielietojums. To politiskajå domåßanå izmanto arî citådi, it îpaßi tur, kur noteiktus valsts tipus paredz kå paraugus, péc kuriem tiekties. Tipi ir sociålås îstenîbas skaidrojuma mode i, piem., tad, kad izvirza ideåltipus, tådus kå totalitåro un liberålo valsti, lai péc tiem noteiktu, kådå mérå attiecîgås îpaßîbas îstenotas vienå vai otrå valstî. Tipus galvenokårt var pielietot empîriskajås kårtulås: lai attélotu tipiskas notikumu norises, kas no tipiskas såkotnéjås situåcijas regulåri noved pie tipiskåm sekåm. Tipizåcija no konkrétå daudzuma izce noteiktas pazîmes un lîdz ar to tai vienlaicîgi ir analîtiska funkcija. Makss Vébers savå måcîbå par ideålo tipu ir lietojis tipizåciju kå struktüranalîtisku metodi: no kompleksas, sociolo iskas lietu bütîbas «jåattîra» raksturîgås pazîmes, tas ir, jåapkopo nesajaukti ideåltipi, kuros tiek izceltas tås îpatnîbas, kuråm pievérßas specifiskå atziñas ieinteresétîba. Íådi ideåltipi var it îpaßi kalpot tam, lai konkréto lietu bütîbu padarîtu caurspîdîgu, nosakot, kådas tipiskås pazîmes un kådå mérå tajos atrodamas. 1. Tipu veidoßanas pamatprincipi. Tipizéjoßa domåßana ir abstraktås domåßanas paveids. Tipi ir jédzieni, kuri atspogu o uzskatåmu priekßmetu vai norißu pazîmju secîbu (struktüru). Tå «parlamenta» vai «proporcionålås véléßanu sistémas» jédzienå vai tipå tiek nostiprinåta sakårtota institüciju un norißu sistéma, tåtad struktüra. Íajå ziñå runa ir arî par to, ka ar tipu tiek saprasts «veselums». Tipi var tikt veidoti «intuitîvi» no uzskata kå «kongruences tipi»: nostiprinot tås pazîmes, kuras atkårtojas un sedzas daωådu lietu bütîbå, un atmetot tikai reizém sastopamas îpaßîbas (Kant, Kritik der Urteilskraft, 17). Íajå nozîmé Huserls (Erfahrung und Urteil, 1939, 81) kå jédzienu apzîméja «atseviß i uztverto lîdzîgo segßanås [vietå] pasîvi konstituéjoßos, uz segßanås fona izce oßos vienu, identisko». Atziña nepieñem tipus kå nediferencétu veselumu, bet pieturas pie tå pazîmju noteiktå tipa, tåtad pie tipa kå pazîmju kompleksa. Íådå intuitîvå veidå var uztvert ne tikai izolétus tipus, bet arî kopsakarîbas starp tipiskåm parådîbåm. Íådå veidå, piem., antropolo ijå vispirms intuitîvi tika aptverta sakarîba starp «ermeña uzbüvi un raksturu». Valstsvîra måksla lielå mérå balstås uz spéju måcîties no pieredzes, proti, uztvert politisko notikumu tipiskås norises un no tåm intuitîvå veidå atvasinåt gaidåmo. Taçu domåßana izmanto arî konstruétus tipus. Íådas konstrukcijas var izmantot ne tikai noteiktas valsts formas ideåla radîßanai. To var izmantot arî zinåtniskås pieredzes mér iem, galvenokårt, lai izvirzîtu hipotézes par notikumu norisi. Íeit tåtad runa ir par paredzamo iedarbîbas kopsakarîbu abstrakto konstruéßanu, tåtad par mé inåjuma veidå anticipétu domåßanu, kå Popers to (1989, 7. un nåkamajå lpp., 71. un nåkamajås lpp., 221. un nåk. lpp.) vispår grib atvirzît uz teoriju veidoßanas såkumu. Abas hipotéωu veidoßanas pieredzes bieωi papildinåsies. «Tipiska» kopsakarîba, kas ved no tipiskas såkotnéjo notikumu konstelåcijas uz tipiskåm sekåm, bieωi vispirms tiek uztverta intuitîvi. Tad, izejot no tå, var mé inåt ieskicét no nesvarîgiem apståk iem «attîrîtu» kopsakarîbu modeli. 2. Ideåltipi. Makss Vébers deva ideåltipam uzdevumu, proti, empîriskam pétîjumam izteikt sociolo isko lietu bütîbas kompleksumu saprotamos jédzienos. Ideåltips tåtad nepieder pie ideålajiem tipiem kå paraugs, péc kå tiekties, bet gan kå deskriptîvais tips. To iegüst, izce ot raksturîgåkås pazîmes no daudzveidîgi

6 11 1. da a. Valsts vispårîgås problémas I noda a. Jautåjuma nostådnes un metodes 12 sajauktås empîriskås lietu bütîbas, un iedomåjoties kå tîrus, t.i., nesajauktus tipus. «Vienu un to paßu vésturisko parådîbu var, piem., vienå to saståvda u da å pielîdzinåt feodålam, otrå patrimoniålam, vél citå birokråtiskam, vél kådå citå harismåtiskam [tipam]. Lai ar ßiem vårdiem bütu domåts kaut kas viennozîmîgs, sociolo ijai no savas puses jåieskicé ßåda veida veidojumu tîri ( ideål- ) tipi, kuri sevî paråda iespéjami pilnîgu izpratnes adekvances konsekvento vienîbu, bet tießi tåpéc ßåda absolüti ideåli tîra forma [realitåté] parådås tikpat reti kå fizikåla reakcija, kura apré inåta pie absolütå vakuuma apståk iem.» Íådi tipi var tikt pielietoti vésturiskajå îstenîbå tådå veidå, «ka ar ziñåm par kådas vésturiskas parådîbas tuvinåjuma méru var tikt ierindoti pie viena vai vairåkiem no ßiem jédzieniem» (M. Weber WuG, 10). Piem., politiskajå îstenîbå darbojas daωådi motîvi, kas attaisno kundzîbu: da éji respekté izcelßanos, da éji tic valdnieka aicinåjumam büt par vadoni, da éji atzîst kundzîbas nepiecießamîbu sapråta apsvérumu dé. Parasti ßie konkrétås politiskås situåcijas motîvi darbojas kopå, lai kåds noteikts reωîms varétu k üt le itîms. Taçu, lai ilustrétu atseviß o momentu saspéli un, it îpaßi, lai izskaidrotu, kådå mérå kådu nozîmi un vietu viens vai otrs moments ienes zinåmå politiskå situåcijå, ir derîgi ßos atseviß os momentus domås izolét un konstruét kå tîrus tipus. Tå sekojoßå piemérå varétu iedomåties trîs tîrus kundzîbas le itimåcijas tipus: tradicionålo, harismåtisko un racionålo (sk. 16. I 2.). Konkréto politisko situåciju tad varétu noteikt precîzåk, salîdzinot to ar ßo le itîmås kundzîbas tîro tipu, tåtad parådot, kådå mérå esoßajai valsts varai piemît tradicionålå, harismåtiskå un racionålå le itimåcija. Arî totalitårås un liberålås valsts ideåltipi konkrétajås valstîs ir realizéti tikai da éji. Tie apzîmé pretrunîgas tendences (29. ), kas vésturiskås valstîs sastopamas oti daωådås jauktås attiecîbås. Íeit tåtad ideåltipi kalpo tam, lai politisko îstenîbu analizétu péc daωådiem tås momentiem un polaritåtém. IV. Tipizéjoßi pieredzes noteikumi Zippelius RS, 4 m. Nachw. Starp empîriskas valsts teorijas palîglîdzek iem pirmajå vietå varétu büt tipisko notikumu norißu pieredzes noteikumi. Jau Tukidîds gribéja rakstît vésturi tam, kurß «bijußo grib skaidri atzît un lîdz ar to arî nåkoßo, kas savukårt atbilstoßi cilvéka dabai, büs tåda pati vai lîdzîga» (Geschichte des Peloponnesischen Krieges, I 22). Tad vélåk Makjavelli pievérsa uzmanîbu ßådiem pieredzes noteikumiem, kad viñß måcîja, «ka tådam, kurß grib paredzét nåkotni, jåpievérß uzmanîba pagåtnei; jo visiem pasaules notikumiem ir atbilstoßi agråkie notikumi un tos ietekmé cilvéki, kuriem piemît un piemita tås paßas kaislîbas, tåpéc vienmér büs vienåds rezultåts» (Discorsi, III 43). «Ja més aplükojam jaunos un vecos notikumus, tad mums viegli pamanît, ka visås pilsétås un tautås kopß senatnes valdîjußas vienas un tås paßas vélmes un noskañojumi. Tåtad, kas rüpîgi péta pagåtni, var viegli paredzét nåkotnes notikumus katrå valstî un lietot tos paßus lîdzek us, ko lietojußi vecie, vai, ja viñß tos uzskata par neizmantojamiem, péc notikumu lîdzîbas var izdomåt jaunus lîdzek us» (Discorsi, I 39). Bütîbå tådu paßu domu més atrodam arî Jellinekam (41. lpp.): «Tikai tåpéc, ka lîdzîgais atkårtojas tikai pie lîdzîgiem nosacîjumiem, vésture vispår var k üt par skolotåju.» Pie tam arî Jellineks pievérsås tipiskåm norisém: no tåm esot «liela iespéjamîba izdarît noteiktus secinåjumus par individuålå valsts fenomena dzîvi atseviß ajå gadîjumå. Vienåds tips noråda uz analogu tåda paßa veidojuma izveidoßanos nåkotné. Ja runå par véstures måcîbåm, tad acu priekßå apzinåti vai neapzinåti ir tipiskais elements cilvéciskajås lietås.» Lîdz ar to piedåvåtais tipizétais vérojuma veids necenßas izdalît atseviß as, ßauri ñemtas izolétu nosacîjumu céloñsakarîbas. Toties tas saista tipiskas situåcijas, tåtad pazîmju kompleksus, kuri pie auj noteiktas notikumu norises. Turpretim ßauri aptvertu, eksakti konstatéjamu dabisko céloñsakarîbu atdalîßana nebütu îpaßi auglîga empîriskai valsts teorijai. Tå bütu påråk fragmentåra jau lielås daudzveidîbas un arvien jaunu iepriekß sastapto atseviß o nosacîjumu kombinåciju dé. Tåpéc jåmé ina izvirzît prognozes par kompleksu, tipisku norißu atkårtoßanos. Bet ßådas kompleksas norises nevar pilnîgi un eksakti konstruét no atseviß åm dabas likumu céloñsakarîbåm ßåda iemesla dé : konkréto politisko notikumu nosaka ne tikai tipiskie, atkårtotie priekßnoteikumi, bet arî daωådie «blakusnosacîjumi», kurus nav iespéjams aptvert viså pilnîbå un kuru ietekme uz notikumu norisi nav apré inåma. Kå nedroßîbu pastiprinoßs moments pievienojas fakts, ka politiskajå notikumå sava loma ir arî cilvéciskajai rîcîbai, ko motivé mainîgi izpratnes un vértîbu priekßstati un kas kopumå nav stingri determinéta norise. Tåpéc jåsamierinås ar prognoωu izvirzîßanu par kompleksu notikumu norißu atkårtoßanos ar lielåku vai mazåku varbütîbu. Tipizéta domåßana tåtad pievérß uzmanîbu vienådåm politiskåm situåcijåm un auj ßeit pamanît zinåmas likumsakarîbas. Taçu bieωi parådås arî kopéjås situåcijas atß irîbas, kuras kå «traucéjoßi faktori» kavé likuma értu pielietojumu. Piem., tika uzskatîts, ka ir pierådîts, ka pårståvniecîbas demokråtija, kurå augståkå vara ir sakopota sapulcé (konventa valdîba), lielå mérå ir disponéta uz mazåka skaita varas neséju kundzîbu vai viena cilvéka kundzîbu (Loewenstein VL, 75 ff.). Tas k üst skaidrs jau no ikdienas pieredzes: cilvéku pülis (arî sapulce) parasti nav spéjîgs valdît, jo tam parasti pietrükst skaidras politiskas koncepcijas, plånveidîgas rîcîbas spéjas un åtras izlemßanas spéka. Viegli saprotams, ka sapulcé, kurai jåvalda, izveidojas vadoßa grupa. Tås locek i tad zinåmå mérå var vai nu uzturét lîdzsvaru, vai arî viñu vidü var atrasties kåda personîba, kurai izdodas vadoßås grupas iekßiené un lîdz ar to valstî sagråbt diktatorisko varu. Íådas norises modelis atrodams Françu revolücijas notikumos, kad gadå ievélétå Nacionålå konventa kundzîba påvértås par Labklåjîbas komisijas reωîmu. Arî Padomju Savienîbå delegåtu sapulces såkotnéji bija formåli augståkås valsts un ar to saistîtås partijas institücijas. Taçu faktiski arî ßeit vadîba koncentréjås ßo sapulçu «izpildorgånos», «birojos» un «sekretariåtos»; un stipra «enerålsekretåra», tåda kå Sta ins, rokås tå varéja koncentréties diktatoriskå varå. No otras puses, piem., Íveicé ir saglabåjusies liberåla pårståvniecîbas demokråtija, kaut gan arî tur bija daωi no minétajiem tipiskajiem varas koncentråcijas

7 13 1. da a. Valsts vispårîgås problémas I noda a. Jautåjuma nostådnes un metodes 14 såkotnéjiem priekßnosacîjumiem. Íveicé sapulce, proti, no Nacionålås padomes un Kantonu padomes saståvoßa Federålå sapulce ir augståkås varas turétåja (izmainîtås gada konstitücijas 71. pants). Bet citi blakusnosacîjumi it îpaßi daudzpartiju sistéma, federatîvo elementu spéks, referendumu pieredze un politiskå tradîcija [valsts] attîstîbu (neskatoties arî uz ßeit paståvoßo stipro federålås valdîbas pozîciju) kopumå ievadîja citås sliedés nekå revolucionårajå Francijå vai Padomju Savienîbå. 3. Sistémteorétiskie aspekti T. Parsons, Das System moderner Gesellschaften, dt. 1972, 12 ff.; ders., Zur Theorie sozialer Systeme, 1976; D. Easton, A Systems analysis of Political Life, 1965, ; A. W. Gouldner, Die westliche Soziologie in der Krise, (engl. 1970) dt. 1974, 259 ff.; N. Luhmann, Soziologische Aufklärung, 1970, , 31 ff., 113 ff., 154 ff.; R. Kurzrock (Hg), Systemtheorie, 1972; M. Th. Greven, Systemtheorie und Gesellschaftsanalyse, 1974; F. Hufen, Verfassungstheorie und Systemtheorie, in AöR 1975, 193 ff.; R. Damm, Systemtheorie und Recht, 1976; A. Görlitz, Politikwissenschaftliche Theorien, 1980, 105 ff.; N. Luhmann, Soziale Systeme, 1984; A. Waschkuhn, Politische Systemtheorie, I. Pamatdomas Pie 1.: G. Teubner, Das Recht als autopoietisches System, 1989; W. Martens, Die Autopoiesis sozialer Systeme, KZfSS 1991, 625 ff. Pie 2.: W. R. Ashby, Design for a Brain, 1952, /1976, 155 ff., 205 ff.; K. Steinbuch, Kurskorrektur, 1974, 27 ff.; H. F. Wust, Föderalismus, Grundlage für Effizienz in der Staatswirtschaft, 1981; F. Esterbauer, E. Thöni, Föderalismus und Regionalismus in Theorie und Praxis, 1981, 30 ff., 50 ff.; W. Brohm, Alternative Steuerungsmöglichkeiten, in: H. Hill (Hg), Zustand und Perspektiven der Gesetzgebung, 1989, 217 ff.; G. F. Schuppert, Selbstverwaltung, Selbststeuerung, Selbstorganisation, AöR 114 (1989), 127 ff. 1. Par sociålås sistémas jédzienu. Sistému teorijai ir svarîgi aprakstît sociålo lietu bütîbu kå daωåda veida faktoru (variablu) kopsakarîbas (sistémas) to mainîgajå atkarîbå un nosacîtîbå. Tåtad kompleksus nevar priekßlaicîgi attiecinåt uz vienu, piem., ekonomisko faktoru un to parådît kå vienîgo izß iroßo. Kopîba ßim novérojuma veidam parådås kå «starpakciju sistéma». Ar to ir domåti sakari starp cilvékiem, kas îstenojas tå, ka viñu rîcîba péc noteiktiem izturéßanås paraugiem ir savstarpéjå sakarîbå un tå veido daωådi savîtu izturéßanås kårtîbu (kompleksu izturéßanås struktüru). Íis novérojuma veids atrod piesaistes punktus daωås organismteorijås (4. III) un îpaßi saskarsmes sociolo ijå (5. ). Taçu såkotnéji funkcionålais novérojuma veids tika lietots dabaszinåtnés, piem., fiziolo ijå, aprakstot daωåda veida îmisko un fizikålo norißu procesu biolo iskå organismå. Íobrîd arî sociålajås zinåtnés lîdzîgå veidå grib analizét pamatprocesus (pats par sevi saprotams, citåda veida), kas notiek sociålås sistémas iekßiené, un pårbaudît to kopsakarîbas. Arî mijiedarbîba starp vienu, bieωi neskaidri definétu un nenorobeωotu, sociålo sistému un tås apkårtéjo pasauli tiek iek auta novérojumos. Sociålo sistému pamatvienîbas ir cilvéki. Cilvéku savstarpéjåm attiecîbåm, piem., kopdzîvei imené vai attiecîbåm darbå, izveidojas noteikti izturéßanås paraugi. Tie funkcioné tådéjådi, ka noteiktas normas un normatîvi funkcionéjoßie vadoßie paraugi nosaka dalîbnieku izturéßanås izvéli, piem., kopdzîvi imené. Savå kopsakarå ßie attiecîbu paraugi rada sociålås sistémas struktüru (7. I 2.). Arî Lümanis (1984) saista saskarsmes sociolo ijas ideju ka kolektîvi veidojas un saglabåjas sociålos procesos ar ideju par cilvéku rîcîbas apzinåtu vadîßanu. Indivîdu rîcîba ilgstoßi tiek saistîta ar sapråtîgas komunikåcijas palîdzîbu. Íîs sociålås attiecîbu sistémas refleksîvå veidå nepårtraukti rodas no jauna. Uz paståvoßo, apzinåti vadîto struktüru (piem., konstitucionålo iekårtu) pamata un tås iesaistot, tiek modificéti paståvoßie izturéßanås vadoßie idejiskie principi un radîti jauni, kas tiek izplatîti ar komunikåcijas palîdzîbu (sal. arî 7. I 1.). Ío «autopoiesis», kurå normatîvå sistéma tiek veidota tålåk uz paståvoßo normatîvo struktüru pamata, saprata jau Brektons, kad viñß uz teikumu «The King maketh the Law» atbildéja: «But the Law maketh the King». Íådå veidå nav aptverams, kå izprotama kådas valsts tiesiskås kårtîbas raßanås vai tås revolucionåra pårveidoßana. Jaunåkå sociolo ija izce arî nepårtraukto maiñspéli starp «sistému» un tås locek iem. Sociålås sistémas da as tiecas péc savas funkcionålås autonomijas jomas aizståvéßanas un paplaßinåßanas un pretojas aptveroßåkai integråcijai lielåkå sistémå. Turpretim paßas sistémas (precîzåk: funkcionåru, kuriem tika uzticéta sistémas regulåcija) centieni ir veikt iespéjami plaßåku integråciju un ierobeωot da u autonomiju. Tå sistémas integråcija k üst par «balanséßanas aktu», par nepårtraukti mainîgas izlîdzinåßanås rezultåtu dalîbnieku starpå; tam nepiecießami arvien jauni mode i, péc kuriem tiek atjaunota konformitåte un ierobeωotas autonomijas (Gouldner 1974, 266 ff.). Íî maiñspéles shéma starp autonomijas un konformitåtes centieniem îpaßi sastopama federatîvos apståk os, attiecîbås starp valsti un koîpienåm un attiecîbås starp ekonomikas paßvadîßanas vélmém un centieniem péc kopéjas saimnieciskas globålas vadîbas. 2. Sistému savienîbas optimizåcija. Kopéjai sistémai nepiecießama izlîdzinåta kopspéle starp partikulårajiem spékiem un pietiekami stipråm, centråli reguléjoßåm instancém, kas kå sociålå taisnîguma un valstsvîru sapråta pårståvji sakårto ßos spékus (27. ). Mé inot atrast attiecîbu lîdzsvaru starp struktürda u paßvadîbu un centrålo vadîbu, izmanto atziñu, kas derîga visåm informåcijas apstrådes sistémåm. Íådåm sistémåm, kuru da as koordiné un kontrolé centråla regulåcijas sistéma, bet kas nav stingri saistîtas, raksturîga stabilitåtes, pieméroßanås un apstrådes kapacitåßu augståkå pakåpe. Optimums mekléjams starp pilnîgu centrålas sistémas

PERSONISKIE STĀSTĪJUMI ALSUNGAS NOVADĀ 21. GADSIMTĀ

PERSONISKIE STĀSTĪJUMI ALSUNGAS NOVADĀ 21. GADSIMTĀ LATVIJAS UNIVERSITĀTE HUMANITĀRO ZINĀTŅU FAKULTĀTE Ieva Garda-Rozenberga PERSONISKIE STĀSTĪJUMI ALSUNGAS NOVADĀ 21. GADSIMTĀ Promocijas darba kopsavilkums filoloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai

Mehr

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBSARGS

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBSARGS LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBSARGS Baznīcas iela 25, Rīgā, LV 1010; Tālr.: 67686768; Fakss: 67244074; E-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv ATZINUMS pārbaudes lietā Nr.2013-160-10B Rīgā 2014.gada 28.maijā Nr.

Mehr

Latvieši un Latvija: Akadēmiskie. akadēmija, sēj. Il., diagr., kartes, tab.

Latvieši un Latvija: Akadēmiskie. akadēmija, sēj. Il., diagr., kartes, tab. 189 Latvieši un Latvija: Akadēmiskie raksti. Galv. red. Jānis Stradiņš. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 2013. 4 sēj. Il., diagr., kartes, tab. Valsts pētījumu programmas Nacionālā identitāte (valoda,

Mehr

Der Verfassungsbegriff des Grundgesetzes

Der Verfassungsbegriff des Grundgesetzes Prof. Dr. Peter Unruh 19.05.2009 Der Verfassungsbegriff des Grundgesetzes I. Einleitung Das Grundgesetz für die Bundesrepublik Deutschland ist 1948/49 - mit den Worten von Christian Starck, eines der großen

Mehr

2017 Bremsweg eines Fahrrads auf verschiedenen Belägen

2017 Bremsweg eines Fahrrads auf verschiedenen Belägen Eine Arbeit von: Janis Hermann Kiyan Rassouli Jan Fechner 2017 Bremsweg eines Fahrrads auf verschiedenen Belägen Naturwissenschaftliche Woche 2017 an der Kantonsschule Kreuzlingen Vorwort In unserem Projekt

Mehr

Teleoloģiskā redukcija

Teleoloģiskā redukcija Teleoloģiskā redukcija Mg. iur. Jānis Neimanis, "Tiesnesim nav jāapstājas pie tiesību normas teksta. Tiesneša padotība likumam nenozīmē padotību tiesību normas burtiem, bet gan padotību tiesību normas

Mehr

Otfrīds Hefe Kants un pašdomāšana

Otfrīds Hefe Kants un pašdomāšana Otfrīds Hefe Kants un pašdomāšana Rīga 2011 prof. Otfrīds Hefe Latvijas Universitātes goda doktors un LU Filozofijas un socioloģijas institūta goda biedrs UDK 17.02 He 132 Filosofijas lekcijas Rīgā Otfrīds

Mehr

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 713. SĒJUMS. Filosofija SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LATVIA VOLUME 713. Philosophy

LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 713. SĒJUMS. Filosofija SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LATVIA VOLUME 713. Philosophy LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 713. SĒJUMS Filosofija SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LATVIA VOLUME 713 Philosophy SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LATVIA VOLUME 713 Philosophy LATVIJAS UNIVERSITĀTE LATVIJAS

Mehr

MEDIĀCIJA. Mediācijas pamati teorijā un praksē. Artūrs Trosens (Izd.) Rolands Hofmans Dorisa B. Rotfišere

MEDIĀCIJA. Mediācijas pamati teorijā un praksē. Artūrs Trosens (Izd.) Rolands Hofmans Dorisa B. Rotfišere Translated into Latvian by the funds of EU Twinning project LV/2004/JH/02, Dispute Resolution System and provision of Training for legal practitioners MEDIĀCIJA Mediācijas pamati teorijā un praksē Artūrs

Mehr

Einführung: Verfassungsstaat, Verfassungsgerichte und supranationale Integration

Einführung: Verfassungsstaat, Verfassungsgerichte und supranationale Integration BALTISCH-DEUTSCHES HOCHSCHULKONTOR 28.11.2008 Prof. Dr. Thomas Schmitz Einführung: Verfassungsstaat, Verfassungsgerichte und supranationale Integration I. Zur Thematik des Symposiums 1. Ein europäisches

Mehr

Dainis Ozoliņš e-pasts:

Dainis Ozoliņš e-pasts: 2012.gada 27.jūlijs plkst.16:30 Kustība par latvisku kultūru izglītībā. Domāšanas darbnīca: Latviskā pasaules uzskata strukturizēts modelis; tēlu, arhetipu sistēma - latviskas izglītības pamats. Dainis

Mehr

DIDAKTISKĀ SPĒLE KĀ SKOLĒNU MĀCĪBU MOTIVĀCIJAS VEIDOTĀJS FAKTORS

DIDAKTISKĀ SPĒLE KĀ SKOLĒNU MĀCĪBU MOTIVĀCIJAS VEIDOTĀJS FAKTORS LATVIJAS UNIVERSITĀTE Ar autortiesībām IVETA KĀPOSTA DIDAKTISKĀ SPĒLE KĀ SKOLĒNU MĀCĪBU MOTIVĀCIJAS VEIDOTĀJS FAKTORS (pedagoģijas teorija un vēsture) DISERTĀCIJA pedagoģijas zinātņu doktora grāda iegūšanai

Mehr

J U T T A L I M B A C H

J U T T A L I M B A C H J U T T A L I M B A C H Social rights in the draft Treaty establishing a constitution for Europe Die sozialen Grundrechte im Entwurf der Verfassung der Europäischen Union Sociālās pamattiesības Eiropas

Mehr

LATVIJAS UNIVERSITĀTE JURIDISKĀ FAKULTĀTE LATVIJAS PAŠVALDĪBU SISTĒMAS PILNVEIDOŠANAS AKTUĀLIE VALSTSTIESĪBU JAUTĀJUMI

LATVIJAS UNIVERSITĀTE JURIDISKĀ FAKULTĀTE LATVIJAS PAŠVALDĪBU SISTĒMAS PILNVEIDOŠANAS AKTUĀLIE VALSTSTIESĪBU JAUTĀJUMI LATVIJAS UNIVERSITĀTE JURIDISKĀ FAKULTĀTE PROMOCIJAS DARBS LATVIJAS PAŠVALDĪBU SISTĒMAS PILNVEIDOŠANAS AKTUĀLIE VALSTSTIESĪBU JAUTĀJUMI Juridiskās zinātnes doktora studiju programmas doktorants Artis Stucka

Mehr

Pasaules Medicīnas asociācija MEDICĪNAS ĒTIKAS rokasgrāmata II izdevums

Pasaules Medicīnas asociācija MEDICĪNAS ĒTIKAS rokasgrāmata II izdevums Medicīnas ētikas rokasgrāmata Pasaules Medicīnas asociācija MEDICĪNAS ĒTIKAS rokasgrāmata II izdevums 2005, 2009, Pasaules Medicīnas asociācija Visas tiesības pieder PMA. Līdz pat 10 šī dokumenta kopijām

Mehr

LU Teoloģijas fakultāte Metiens eks. Iespiests evaņģēliski luteriskās Baznīcas tipogrāfijā Līgumcena pašūt. N g

LU Teoloģijas fakultāte Metiens eks. Iespiests evaņģēliski luteriskās Baznīcas tipogrāfijā Līgumcena pašūt. N g Redkolēģija: Latvijas Universitātes Teoloģijas fak. Zinātniskā padome Redaktore: I.Vāverniece Par izdevumu atbild: S.Bikova Mākslinieks: J. Briedis Korektore: L.Kalnāre Datorsalikums: A.Kalniņa, V.Vāvere

Mehr

Grāmatas zinātniskie redaktori: Dr. iur., profesors Andrejs Vilks Dr. sc. soc., profesore Brigita Zepa. Izdevejs / X Baldones iela 1, Rīga, LV-1007

Grāmatas zinātniskie redaktori: Dr. iur., profesors Andrejs Vilks Dr. sc. soc., profesore Brigita Zepa. Izdevejs / X Baldones iela 1, Rīga, LV-1007 Sanita Osipova. Ievads tiesību socioloģija. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 191 lpp. Grāmatas zinātniskie redaktori: Dr. iur., profesors Andrejs Vilks Dr. sc. soc., profesore Brigita Zepa Izdevejs /

Mehr

Pedagoģija un skolotāju izglītība

Pedagoģija un skolotāju izglītība LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 741. SĒJUMS Pedagoģija un skolotāju izglītība Scientific Papers University of Latvia VOLUME 741 Pedagogy and Teachers Education Scientific Papers University of Latvia VOLUME

Mehr

SKRITUĻOŠANAS RAMPAS

SKRITUĻOŠANAS RAMPAS SKRITUĻOŠANAS RAMPAS FIOZOFIJA Mūsu izstrādātās un uzūvētās skrituļošanas rampas ir paredzētas kā individuāai ietošanai, tā arī profesionāu skeitparku aprīkošanai, kuros varat rīkot dažādus sporta pasākumus.

Mehr

Bei Ehegatten, die beide Arbeitslohn beziehen: Wir beantragen die Steuerklassenkombination drei/fünf vier/vier fünf/drei

Bei Ehegatten, die beide Arbeitslohn beziehen: Wir beantragen die Steuerklassenkombination drei/fünf vier/vier fünf/drei Antrag auf Behandlung als unbeschränkt einkommensteuerpflichtiger Arbeitnehmer nach 1 Abs. 3, 1a EStG (Anlage Grenzpendler EU/EWR zum Antrag auf Lohnsteuer-Ermäßigung 201_) Zur Beachtung: Für Arbeitnehmer

Mehr

Initiative energetische Wohnungssanierung in Lettland

Initiative energetische Wohnungssanierung in Lettland Initiative energetische Wohnungssanierung in Lettland Mājokļu sanācijas iniciatīva siltuma taupīšanai Latvijā Energy-related modernisation of residential buildings in Latvia Reihe Umweltpolitik Initiative

Mehr

Ko vācu tūrists sagaida no ceļojuma Latvijā, Kurzemē? Lektore: Ilga Pranča-Hartingere Maras muižas īpašniece

Ko vācu tūrists sagaida no ceļojuma Latvijā, Kurzemē? Lektore: Ilga Pranča-Hartingere Maras muižas īpašniece Ko vācu tūrists sagaida no ceļojuma Latvijā, Kurzemē? Lektore: Ilga Pranča-Hartingere Maras muižas īpašniece www.marasmanor.info Der typisch deutsche Urlauber Wer ist er? 9 stereotipi par vācu tūristiem

Mehr

SATURS Saīsinājumu skaidrojums 1 Ievads 2 1. Bībeles personvārdi teorētiskā skatījumā Personvārds kā īpašvārds loģiski filozofiskā aspektā 11

SATURS Saīsinājumu skaidrojums 1 Ievads 2 1. Bībeles personvārdi teorētiskā skatījumā Personvārds kā īpašvārds loģiski filozofiskā aspektā 11 LATVIJAS UNIVERSITĀTE VALODU CENTRS PRAKTISKĀS LATVIEŠU VALODAS KATEDRA Ilva Skulte PERSONU VĀRDI BĪBELES TULKOJUMOS LATVIEŠU VALODĀ Promocijas darbs Promocijas darbs doktora grāda iegūšanai filoloģijas

Mehr

Latvijas simfoniskā orķestra diriģēšanas skolas vēsturiskā attīstība mūzikas kultūras kontekstā

Latvijas simfoniskā orķestra diriģēšanas skolas vēsturiskā attīstība mūzikas kultūras kontekstā LATVIJAS UNIVERSITĀTE Guntars Bernāts Latvijas simfoniskā orķestra diriģēšanas skolas vēsturiskā attīstība mūzikas kultūras kontekstā Promocijas darbs pedagoģijas zinātnē Nozaru (mūzikas) pedagoģijas apakšnozarē

Mehr

KB 1933 KB 1934a KB 1934b

KB 1933 KB 1934a KB 1934b ANLAGEN Anlage 1. Aufteilung der im lettischen Korpus enthaltenen lettischen Kochbücher binnen der drei Abschnitte des 20. Jhs. 1900 1939 1900 1901 1902 1903 1904 1905 1906 1907 1908 1909 KB 1902 KB 1904

Mehr

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ZIŅOJUMA PROJEKTS

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ZIŅOJUMA PROJEKTS EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja 27.3.2013 2012/2292(INI) ZIŅOJUMA PROJEKTS par pārrobežu sarunām par darba koplīguma slēgšanu un transnacionālu sociālo dialogu (2012/2292(INI))

Mehr

Fiziskās personās tiesiskā statusa noteikšana starptautiskajās privāttiesībās

Fiziskās personās tiesiskā statusa noteikšana starptautiskajās privāttiesībās Fiziskās personās tiesiskā statusa noteikšana starptautiskajās privāttiesībās Mg.Iur Edvards Pilipsons Rīgas Stradiņa Universitātes doktorants E-pasts: e.pilipsons@privattiesibas.lv Tel.: +371 29638119

Mehr

EIROPA TU. ES iedzīvotāju īpatsvars no visas pasaules kopējā iedzīvotāju skaita gadā ( %)

EIROPA TU. ES iedzīvotāju īpatsvars no visas pasaules kopējā iedzīvotāju skaita gadā ( %) EIROPA UN TU EIROPA UN TU Eiropas valstis savstarpēji tuvinās jau sešdesmit gadus. Šajā laika posmā ir pieaugusi mūsu drošība, labklājība un brīvība. Eiropas Savienība ir arī Tava Eiropa. Viss sākās divpadsmit

Mehr

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Komparatīvistikas institūts. DAUGAVPILS UNIVERSITY The Institute of Comparative Studies

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Komparatīvistikas institūts. DAUGAVPILS UNIVERSITY The Institute of Comparative Studies DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Komparatīvistikas institūts DAUGAVPILS UNIVERSITY The Institute of Comparative Studies UNIVERSITÄT DAUGAVPILS Institut für Komparatistik Mg. philol. Valentīna Taļerko PASAULES AINAS

Mehr

KATRĪNA II UN MUIŽNIECĪBAS AUTONOMIJA BALTIJĀ

KATRĪNA II UN MUIŽNIECĪBAS AUTONOMIJA BALTIJĀ 31 KATRĪNA II UN MUIŽNIECĪBAS AUTONOMIJA BALTIJĀ PhD, Tartu Universitāte, Tartu Universitātes profesors vispārējā vēsturē, žurnāla Forschungen zur Baltische Geschichte redaktors. Pētnieciskās intereses:

Mehr

Valters Freijers TŪRISMA MĀRKETINGS. Uz tirgu orientēta tūrisma mikroekonomikas un makroekonomikas pārvaldība

Valters Freijers TŪRISMA MĀRKETINGS. Uz tirgu orientēta tūrisma mikroekonomikas un makroekonomikas pārvaldība Valters Freijers TŪRISMA MĀRKETINGS Uz tirgu orientēta tūrisma mikroekonomikas un makroekonomikas pārvaldība 2011 UDK 338.48:339 Fr 427 Valters Freijers TŪRISMA MĀRKETINGS. Uz tirgu orientēta tūrisma mikroekonomikas

Mehr

Satura rādītājs faksimilizdevumam

Satura rādītājs faksimilizdevumam V Satura rādītājs faksimilizdevumam Rakstu rādītājs faksimilizdevumam: 7.sējums (sast. S.Terihova)... Tieslietu Ministrijas Vēstnesis 1928.gads 1./2. burtnīca: Par efektu žirodarījumiem Doc. Dr. A.Loebers...1

Mehr

Seit u rs PSIHOLOGIJA MUMS. Politika personlbas psihologiskais tels 26

Seit u rs PSIHOLOGIJA MUMS. Politika personlbas psihologiskais tels 26 ISSN 1691-0982 Seit u rs TB ALSTS.' PIEREDZE, NODERIGA INFORMÄCIJA, JAUNUMI PSIHOLOGIJA PLUS: MIJIETEKME AR CITÄM NOZAREM 1. Apvienotais Latvijas psihologu kongress "Psihologija Latvijä: attlstlba, izaicinäjumi

Mehr

AUTORTIESĪBAS INTERNETA VIDĒ: YOUTUBE VIDEOKLIPU PIEMĒRS

AUTORTIESĪBAS INTERNETA VIDĒ: YOUTUBE VIDEOKLIPU PIEMĒRS AUTORTIESĪBAS INTERNETA VIDĒ: YOUTUBE VIDEOKLIPU PIEMĒRS Pēdējā laikā Latvijas publiskajā telpā ir izskanējuši dažādi viedokļi par YouTube videoklipu pārpublicēšanu vietējās interneta mājas lapās cik tas

Mehr

LATVIJAS UNIVERSITĀTE MAĢISTRA DARBS

LATVIJAS UNIVERSITĀTE MAĢISTRA DARBS LATVIJAS UNIVERSITĀTE MAĢISTRA DARBS RĪGA 2014 LATVIJAS UNIVERSITĀTE JURIDISKĀ FAKULTĀTE CIVILTIESISKO ZINĀTŅU KATEDRA VAINAS JĒDZIENS UN NOZĪME LATVIJAS UN VĀCIJAS CIVILTIESĪBĀS MAĢISTRA DARBS Autors:

Mehr

Juridiskā zinātne Law

Juridiskā zinātne Law LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI ACTA UNIVERSITATIS LATVIENSIS Juridiskā zinātne Law 703 ISSN 1407-2157 LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI Juridiskā zinātne SCIENTIFIC PAPĒRS UNIVERSITY OF LATVIA mijām w Law SCIENTIFIC

Mehr

Kurts Švarcs Laika jēdziens fizikā: Galilejs, Ņūtons, Einšteins un Prigožins Laiks cilvēka dzīvē rit vienā virzienā no dzimšanas līdz nāvei.

Kurts Švarcs Laika jēdziens fizikā: Galilejs, Ņūtons, Einšteins un Prigožins Laiks cilvēka dzīvē rit vienā virzienā no dzimšanas līdz nāvei. Kurts Švarcs Laika jēdziens fizikā: Galilejs, Ņūtons, Einšteins un Prigožins Laiks cilvēka dzīvē rit vienā virzienā no dzimšanas līdz nāvei. Laiks nav atgriezenisks. Atšķirībā no mūsu ikdienas pieredzes,

Mehr

PEDAGOĢIJAS ZINĀTNES ĢENĒZE LATVIJĀ NO 20. GADSIMTA 20. GADIEM LĪDZ 60. GADU SĀKUMAM

PEDAGOĢIJAS ZINĀTNES ĢENĒZE LATVIJĀ NO 20. GADSIMTA 20. GADIEM LĪDZ 60. GADU SĀKUMAM LATVIJAS UNIVERSITĀTE PEDAGOĢIJAS, PSIHOLOĢIJAS UN MĀKSLAS FAKULTĀTE Iveta Ozola PEDAGOĢIJAS ZINĀTNES ĢENĒZE LATVIJĀ NO 20. GADSIMTA 20. GADIEM LĪDZ 60. GADU SĀKUMAM Promocijas darbs doktora zinātniskā

Mehr

BALTISCH-DEUTSCHES HOCHSCHULKONTOR BALTIJAS-VĀCIJAS AUGSTSKOLU BIROJS

BALTISCH-DEUTSCHES HOCHSCHULKONTOR BALTIJAS-VĀCIJAS AUGSTSKOLU BIROJS BALTISCH-DEUTSCHES HOCHSCHULKONTOR BALTIJAS-VĀCIJAS AUGSTSKOLU BIROJS Symposium: Verfassungsrechtsprechung zwischen Souveränität und Integration (III) Positionen der Verfassungsgerichte zur europäischen

Mehr

LATVIJAS UNIVERSITĀTE. BĒRNU VALODAS TRAUCĒJUMU DIAGNOSTICĒŠANA UN VALODAS ATTīSTīBAS SEKMĒŠANA

LATVIJAS UNIVERSITĀTE. BĒRNU VALODAS TRAUCĒJUMU DIAGNOSTICĒŠANA UN VALODAS ATTīSTīBAS SEKMĒŠANA LATVIJAS UNIVERSITĀTE Ar rokraksta tiestbām RASMA VīGANTE BĒRNU VALODAS TRAUCĒJUMU DIAGNOSTICĒŠANA UN VALODAS ATTīSTīBAS SEKMĒŠANA (SKOLAS PEDAGOĢIJA) Promocijas darbs pedagoģijas zinātniskā grāda iegūšanai

Mehr

Pedagoģija un skolotāju izglītība

Pedagoģija un skolotāju izglītība LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI 700. SĒJUMS Pedagoģija un skolotāju izglītība SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LATVIA VOLUME 700 Pedagogy and Teachers Education SCIENTIFIC PAPERS UNIVERSITY OF LATVIA VOLUME

Mehr

Kā es varu no kļūt de be sīs?

Kā es varu no kļūt de be sīs? Kā es varu no kļūt de be sīs? Verners Gits Kā es varu no kļūt de be sīs? Jau tā jumu par mū žību dau dzi cil vēki ap slāpē. To no vē ro jam pat pie tiem, kas domā par sa vām bei - gām. Amerikāņu aktrise

Mehr

Eiropas kvalifikāciju sistēmas īstenošanas gaita

Eiropas kvalifikāciju sistēmas īstenošanas gaita ES IEKŠPOLITIKAS ĢENERĀLDIREKTORĀTS POLITIKAS DEPARTAMENTS B: STRUKTURĀLĀ UN KOHĒZIJAS POLITIKA KULTŪRA UN IZGLĪTĪBA Eiropas kvalifikāciju sistēmas īstenošanas gaita KOPSAVILKUMS Īss pārskats EKS ir instruments,

Mehr

http://www.aisbergs.lv/?cat=78 L K A L N I E T I S CIANAS GUDRO PROTOKOLI PILNĪGS TEKSTS UN KOMENTĀRI AR PROF. J. VĪTOLA PRIEKŠVĀRDU OTRS, PAPILDINĀTS IZDEVUMS ( NO 6. LĪDZ 15. TŪKSTOTIM ) ERNESTA KREIŠMAĥA

Mehr

NIZZINAHMIEM STAHSTIEM

NIZZINAHMIEM STAHSTIEM 1 J.Krēsliņš STĀSTS PAR FRĪDRIHU BERNHARDU BLAUFUSU UN VIŅA NEVAID NIZZINAHMIEM STAHSTIEM Mums visiem labi zināms, ka aiz katra panākumiem bagāta virieša mēdz slēpties kāda sieviete - sieviete, bez kuras

Mehr

VELGA SLAIDINA, ILZE SKULTĀNE / 1 DARBA TIESĪBAS. Mācību grāmata. 3 0 ZVAIGZfK A K

VELGA SLAIDINA, ILZE SKULTĀNE / 1 DARBA TIESĪBAS. Mācību grāmata. 3 0 ZVAIGZfK A K VELGA SLAIDINA, ILZE SKULTĀNE / 1 DARBA TIESĪBAS Mācību grāmata 3 0 ZVAIGZfK A K 349.2(075.8) SI 090 ' 1 Vcl/'.ii S I; I и 111 i.i 11/ I S k 1111;i 11

Mehr

HIPSTERU SUBKULTŪRAS KULTŪRSPECIFISKĀS IDENTITĀTES IZPAUSMES BERLĪNĒ UN RĪGĀ Bakalaura darbs

HIPSTERU SUBKULTŪRAS KULTŪRSPECIFISKĀS IDENTITĀTES IZPAUSMES BERLĪNĒ UN RĪGĀ Bakalaura darbs Latvijas Kultūras akadēmija Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedra HIPSTERU SUBKULTŪRAS KULTŪRSPECIFISKĀS IDENTITĀTES IZPAUSMES BERLĪNĒ UN RĪGĀ Bakalaura darbs Autore: Akadēmiskās bakalaura augstākās

Mehr

Kompetenču pieeja praksē: akadēmiska perspektīva

Kompetenču pieeja praksē: akadēmiska perspektīva 2017. gada 31. marts 1 Kompetenču pieeja praksē: akadēmiska perspektīva Dr.paed. docente Ieva Margeviča-Grinberga 2017. gada 31. marts 2 Domāšanas maiņa Chalmers (Gēteborga) Zinātniskais institūts 2017.

Mehr

ILMA ČEPĀNE SILVIJA MEIERE TAUVAS JOSLAS TIESISKAIS STATUSS

ILMA ČEPĀNE SILVIJA MEIERE TAUVAS JOSLAS TIESISKAIS STATUSS ILMA ČEPĀNE SILVIJA MEIERE TAUVAS JOSLAS TIESISKAIS STATUSS RĪGA 2001 SATURS 1. Problēmas raksturojums 3 2. Pētījuma mērķis 4 3. Tauvas josla kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums 5 3.1. Vispārīgs

Mehr

Die Verfassungsrechtsprechung zur Beteiligung Griechenlands an der europäischen Integration

Die Verfassungsrechtsprechung zur Beteiligung Griechenlands an der europäischen Integration Die Verfassungsrechtsprechung zur Beteiligung Griechenlands an der europäischen Integration Dr. iur. Giorgos Christonakis, LL.M. Gliederung I. Anstatt einer Einleitung: Grundsätzliches zur griechischen

Mehr

ein Land zum Studieren und Forschen

ein Land zum Studieren und Forschen Mecklenburg Vorpommern ein Land zum Studieren und Forschen Mecklenburg Vorpommern Mēklenburga Priekšpomerānija studiju un pētniecības reģions KĀPĒC? studēt Mēklenburgā PriekšpomerĀnijā Englischsprachige

Mehr

Šā gada 7. oktobrī biju aicināts iepazīstināt Latvijas Zinātņu akadēmijas Senātu ar pārskatu par savu zinātnisko darbību pēdējos desmit

Šā gada 7. oktobrī biju aicināts iepazīstināt Latvijas Zinātņu akadēmijas Senātu ar pārskatu par savu zinātnisko darbību pēdējos desmit 170 VALSTISKUMA ATTĪSTĪBA LATVIJAS TERITORIJĀ NO VISSENĀkaJIEM LAIKIEM LĪDZ VALSTS DIBINĀŠANAI 1918. GADA 18. NOVEMBRĪ Pārskats par Gunta Zemīša zinātnisko darbību laika posmā no 2004. līdz 2014. gadam,

Mehr

Techem. Individuālās siltumpatēriņa uzskaites tehniskais nodrošinājums un tā iespējas

Techem. Individuālās siltumpatēriņa uzskaites tehniskais nodrošinājums un tā iespējas Techem Individuālās siltumpatēriņa uzskaites tehniskais nodrošinājums un tā iespējas Techem Drošs partneris Techem Nepstrīdams līderis Vācijā Līderis citās pasaules valstīs Līderis radio tehnoloģiju jomā

Mehr

Linguistik-Server Essen

Linguistik-Server Essen Software-Rezension: Hexaglot Sprachkurs EuroPlus+ Flying Colours 1 Linguistik-Server Essen Jens Grabowski: Zur Umsetzung der diakritischen Zeichen der lettischen Sprache in Emails Redaktion LINSE (Linguistik-Server

Mehr

Diplomu starptautisk ā atzīšana:

Diplomu starptautisk ā atzīšana: Diplomu starptautisk ā atzīšana: Akadēmiskā atzīšana Eiropā un Profesionālā atzīšana Eiropas Savienībā Prof. A.Rauhvargers, Eiropas Diplomatzīšanas konvencijas Starptautiskās komitejas eksprezidents Jautājumi,

Mehr

A Vispārējās tiesas darbība gadā

A Vispārējās tiesas darbība gadā Darbība Vispārējā tiesa A Vispārējās tiesas darbība 2011. gadā Priekšsēdētājs Marc Jaeger Lai arī 2011. gadā nenotika daļēja Vispārējās tiesas tiesnešu nomaiņa, tajā tomēr netika saglabāta pilnīga Vispārējās

Mehr

Abkommen. zwischen. der Österreichischen Bundesregierung und. der Regierung der Republik Lettland. betreffend. die polizeiliche Zusammenarbeit

Abkommen. zwischen. der Österreichischen Bundesregierung und. der Regierung der Republik Lettland. betreffend. die polizeiliche Zusammenarbeit BGBl. III - Ausgegeben am 28. April 2004 - Nr. 19 1 von 14 Abkommen zwischen der Österreichischen Bundesregierung und der Regierung der Republik Lettland betreffend die polizeiliche Zusammenarbeit Die

Mehr

Recenzijas. Ļubova Zīle, Imants Daudišs, Elmārs Pelkaus (red.) ( ). Latvijas likteņgadi, I IV. Rīga: Avots. 2

Recenzijas. Ļubova Zīle, Imants Daudišs, Elmārs Pelkaus (red.) ( ). Latvijas likteņgadi, I IV. Rīga: Avots. 2 Recenzijas 167 Latvieši un Latvija: Akadēmiskie raksti. Galv. red. Jānis Stradiņš. II sēj.: Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts izcīnītā un zaudētā. Atb. red. Tālavs Jundzis, Guntis Zemītis. Rīga: Latvijas

Mehr

Gada ziņojums Eiropas Savienības Tiesa. Gada ziņojums

Gada ziņojums Eiropas Savienības Tiesa. Gada ziņojums E i r o pa s S av i e n ī b a s T i e s a Gada ziņojums 2012 QD-AG-13-001-LV-C LV ISSN 1831-8487 Eiropas Savienības Tiesa Gada ziņojums 2012 EIROPAS SAVIENĪBAS TIESA GADA ZIŅOJUMS 2012 Tiesas, Vispārējās

Mehr

SOCIĀLĀSAPRŪPESPĀRVALDE

SOCIĀLĀSAPRŪPESPĀRVALDE LATVIJAS REPUBLIKA RĒZEKNES PILSĒTAS DOME SOCIĀLĀSAPRŪPESPĀRVALDE Reg. Nr. 90000048364 Atbrīvošan3s aleja 93. Rčzekne. LV -460 I Tālrunis 64624586. 64622128. 64622139. Fakss 64624586 Rēzekllē Par labdarības

Mehr

Vardarbība pret bērniem ģimenē Vecajā Derībā

Vardarbība pret bērniem ģimenē Vecajā Derībā LATVIJAS UNIVERSITĀTE TEOLOĢIJAS FAKULTĀTE Jānis Rudzītis Vardarbība pret bērniem ģimenē Vecajā Derībā Promocijas darbs LU Teoloģijas Fakultātes doktorantūra Zinātnes nozare: Teoloģija un reliģiju zinātne

Mehr

Politikas koordin cijas departaments, 2002 ISBN

Politikas koordin cijas departaments, 2002 ISBN ISBN 9984-684-12-1 Politikas koordin cijas departaments, 2002 Publik cija tapusi ar ANO AttÏstÏbas programmas atbalstu un sadarbïba ar Valsts kancelejas Politikas koordin cijas departamentu projekta "Politikas

Mehr

Studiju kursu apraksti. Daugavpils Universitāte

Studiju kursu apraksti. Daugavpils Universitāte 1. pielikums Akadēmiskā bakalaura studiju programma Filoloģija (vācu filologija) Vācu filoloģijas katedra Studiju kursu apraksti Akadēmiskā bakalaura studiju programma Vācu valodas katedra Kursa nosaukums:

Mehr

Montāžas un lietošanas pamācība

Montāžas un lietošanas pamācība Montāžas un lietošanas pamācība DGPS/GLONASS uztvērējs SMART-6L Stāvoklis: V8.20180417 3030247606-02-LV Izlasiet šo lietošanas pamācību un ievērojiet tajā minētos norādījumus. Glabājiet šo lietošanas pamācību,

Mehr

Aizstāvēto kvalifikācijas (bakalaura) darbu saraksts

Aizstāvēto kvalifikācijas (bakalaura) darbu saraksts 4. pielikums Akadēmiskā bakalaura studiju programma Filologija (specializācija vācu filologijā) Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte Vācu valodas katedra Aizstāvēto kvalifikācijas (bakalaura) darbu

Mehr

Antrag auf Behandlung als unbeschränkt einkommensteuerpflichtiger Arbeitnehmer nach 1 Abs. 3, 1a EStG für 201_ (Anlage Grenzpendler EU/EWR)

Antrag auf Behandlung als unbeschränkt einkommensteuerpflichtiger Arbeitnehmer nach 1 Abs. 3, 1a EStG für 201_ (Anlage Grenzpendler EU/EWR) Antrag auf Behandlung als unbeschränkt einkommensteuerpflichtiger Arbeitnehmer nach 1 Abs. 3, 1a EStG für 201_ (Anlage Grenzpendler EU/EWR) Zur Beachtung: Für Arbeitnehmer mit Staatsangehörigkeit eines

Mehr

VIDZEMES SABIEDRĪBAS DALĪBA II VALSTS DOMES VĒLĒŠANĀS

VIDZEMES SABIEDRĪBAS DALĪBA II VALSTS DOMES VĒLĒŠANĀS 101 VIDZEMES SABIEDRĪBAS DALĪBA II VALSTS DOMES VĒLĒŠANĀS Daudzu Latvijas teritorijas iedzīvotāju līdzdalība un politiskais noskaņojums 1905. gada revolūcijā mainījās atkarībā no revolucionārās kustības

Mehr

PIRMS PILIENS PĀRVĒRŠAS PLŪDOS. SAVLAICĪGA RISKU NOTEIKŠANA AR GROHE SENSE.

PIRMS PILIENS PĀRVĒRŠAS PLŪDOS. SAVLAICĪGA RISKU NOTEIKŠANA AR GROHE SENSE. IEGĀDĀJIES SAVU GROHE SENSE TŪLĪT! Grohe AG Feldmühleplatz 15 40545 Diseldorfa, Vācija 10/2017 Autortiesības pieder GROHE grohe.com Sekojiet mums NOSKATIES mūsu video materiālus vietnē youtube.com/grohe.com

Mehr

Bei Ehegatten/Lebenspartnern, die beide Arbeitslohn beziehen: Wir beantragen die Steuerklassenkombination drei/fünf vier/vier fünf/drei

Bei Ehegatten/Lebenspartnern, die beide Arbeitslohn beziehen: Wir beantragen die Steuerklassenkombination drei/fünf vier/vier fünf/drei Antrag auf Behandlung als unbeschränkt einkommensteuerpflichtiger Arbeitnehmer nach 1 Abs. 3, 1a EStG für 201_ (Anlage Grenzpendler EU/EWR zum Antrag auf Lohnsteuer-Ermäßigung) Zur Beachtung: Für Arbeitnehmer

Mehr

Paulis Gavars. Atslēgas vārdi: ārpusskolas izglītība, kultūras biedrības, tautas augstskola, kultūras koalīcija

Paulis Gavars. Atslēgas vārdi: ārpusskolas izglītība, kultūras biedrības, tautas augstskola, kultūras koalīcija Sociāldemokrātu un komunistu kopdarbība un savstarpēja politiska cīņa Rīgas Tautas augstskolā (1920 1934) Paulis Gavars Atslēgas vārdi: ārpusskolas izglītība, kultūras biedrības, tautas augstskola, kultūras

Mehr

VIĻŅA SKUJAS FOTOKNIFI

VIĻŅA SKUJAS FOTOKNIFI ziema / 06 / 2015 VĀKU BILŽU AUTORS VIĻŅA SKUJAS FOTOKNIFI Rīki: Canon 6D, Canon 60D, Canon 500D Objektīvi Canon EF 300 F/4L IS USM; EF 70 200 F/4L IS USM; EF-S 10-22 USM Tripods Manfrotto filmēšanai,

Mehr

Eiropas Likums Par Uzņēmumiem un Konkurenci

Eiropas Likums Par Uzņēmumiem un Konkurenci HWK Handwerkskammer fur Munchen und Oberbayern PHARE- Biznesa Atbalsta programma SMECA Mācību līdzeklis: Eiropas Likums Par Uzņēmumiem un Konkurenci Autori: Silke Matz Kurt Seemann Fritz Schofinius Klaus

Mehr

BUNDESGESETZBLATT FÜR DIE REPUBLIK ÖSTERREICH. Jahrgang 2002 Ausgegeben am 22. Oktober 2002 Teil III

BUNDESGESETZBLATT FÜR DIE REPUBLIK ÖSTERREICH. Jahrgang 2002 Ausgegeben am 22. Oktober 2002 Teil III P. b. b. Verlagspostamt 1040 Wien GZ 02Z034232 M BUNDESGESETZBLATT FÜR DIE REPUBLIK ÖSTERREICH Jahrgang 2002 Ausgegeben am 22. Oktober 2002 Teil III 226. Vereinbarung zwischen dem Bundesminister für Wissenschaft

Mehr

Mietvertrag Laeiszhalle Hamburg Stand 01.12.2013. Laeiszhalle Hamburg Nomas līgums Stāvoklis uz 01.12.2013.

Mietvertrag Laeiszhalle Hamburg Stand 01.12.2013. Laeiszhalle Hamburg Nomas līgums Stāvoklis uz 01.12.2013. Mietvertrag Laeiszhalle Hamburg Stand 01.12.2013 Zwischen Elbphilharmonie und Laeiszhalle Service GmbH (»ELSG«) vertreten durch ihre Geschäftsführer, Johannes-Brahms-Platz, 20355 Hamburg und VSIA Latvijas

Mehr

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 347/549

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 347/549 20.12.2013. Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 347/549 EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību

Mehr

Inga Pumpure VISIEM. Izmantojot dažus padomus, nelielu biznesu iespējams kārtot saviem spēkiem DĀVANĀ BILANCES

Inga Pumpure VISIEM. Izmantojot dažus padomus, nelielu biznesu iespējams kārtot saviem spēkiem DĀVANĀ BILANCES 8.00 Nr. 15/16 (363/364) 2015. GAA 3. AUGUSTS ĀVANĀ VISIEM BILANCES ABONENTIEM GRĀMATVEĪBA LIKUMOŠANA FINANSES 32. lpp. Inga Pumpure Izmantojot dažus padomus, nelielu biznesu iespējams kārtot saviem spēkiem

Mehr

Gesetzentwurf. Deutscher Bundestag 12. Wahlperiode. Drucksache 12/7189. der Bundesregierung. A. Zielsetzung

Gesetzentwurf. Deutscher Bundestag 12. Wahlperiode. Drucksache 12/7189. der Bundesregierung. A. Zielsetzung Deutscher Bundestag 12. Wahlperiode Drucksache 12/7189 05.04.94 Gesetzentwurf der Bundesregierung Entwurf eines Gesetzes zu dem Abkommen vom 5. April 1993 zwischen der Bundesrepublik Deutschland und der

Mehr

Biznesa augstskola Turība Elīna Stankeviča

Biznesa augstskola Turība Elīna Stankeviča Biznesa augstskola Turība Elīna Stankeviča ĪPAŠUMA DAUDZDZĪVOKĻU DZĪVOJAMĀ MĀJĀ TIESISKĀ REGULĒJUMA PROBLEMĀTIKA PROMOCIJAS DARBS studiju programmā JURIDISKĀ ZINĀTNE Darba autors: Elīna Stankeviča Darba

Mehr

Schüco International KG Solar-Systeme Enerģija ar Schüco solārām sistēmām

Schüco International KG Solar-Systeme Enerģija ar Schüco solārām sistēmām Schüco International KG Solar-Systeme Enerģija ar Schüco solārām sistēmām 1 Die Schüco International KG Alumīnijas sistēmas Metāla sistēmas upvc sistēmas Solārās sistēmas Schüco dizains 2 Schüco International

Mehr

LATVIJAS NACIONĀLO MINORITĀŠU HISTORIOGRĀFIJA II daļa. Latvijas nacionālo minoritāšu historiogrāfija atjaunotajā Latvijas Republikā

LATVIJAS NACIONĀLO MINORITĀŠU HISTORIOGRĀFIJA II daļa. Latvijas nacionālo minoritāšu historiogrāfija atjaunotajā Latvijas Republikā 95 LATVIJAS NACIONĀLO MINORITĀŠU HISTORIOGRĀFIJA II daļa. Latvijas nacionālo minoritāšu historiogrāfija atjaunotajā Latvijas Republikā 1990. 2008. gadā* 1. NACIONĀLO MINORITĀŠU ATJAUNOŠANĀS LATVIJĀ (1988

Mehr

DZIESMA NAV VAINĪGA: SOLOMONA HENNINGA HRONIKĀ PUBLICĒTĀS LIVONIJAS ZEMNIEKA SŪDZĪBAS ĢENĒZE UN INTERPRETĀCIJAS JAUTĀJUMI

DZIESMA NAV VAINĪGA: SOLOMONA HENNINGA HRONIKĀ PUBLICĒTĀS LIVONIJAS ZEMNIEKA SŪDZĪBAS ĢENĒZE UN INTERPRETĀCIJAS JAUTĀJUMI 43 DZIESMA NAV VAINĪGA: SOLOMONA HENNINGA HRONIKĀ PUBLICĒTĀS LIVONIJAS ZEMNIEKA SŪDZĪBAS ĢENĒZE UN INTERPRETĀCIJAS JAUTĀJUMI Kurš gan jau kopš skolas gadiem nebūs dzirdējis nemainīgo viedokli par mūsu

Mehr

Bakalaura studiju programma "Vēsture" Jauno studiju kursu apraksti 2001./2002. studiju gads KAZARMU SOCIĀLISMS

Bakalaura studiju programma Vēsture Jauno studiju kursu apraksti 2001./2002. studiju gads KAZARMU SOCIĀLISMS 1. pielikums Bakalaura studiju programma "Vēsture" Jauno studiju kursu apraksti 2001./2002. studiju gads KAZARMU SOCIĀLISMS Kursa autors Kontaktiespējas Tālrunis: 5424238 prof. V.Šalda E-pasts: history@dau.lv

Mehr

Studiju kursu apraksti 3 KP. 54 st. Filoloģija Literatūrzinātne

Studiju kursu apraksti 3 KP. 54 st. Filoloģija Literatūrzinātne 1. pielikums Maģistra studiju programma Filoloģija (vācu filoloģija) Daugavpils Universitāte Humanitārā fakultāte Vācu filoloģijas katedra Studiju kursu apraksti Kursa nosaukums Romāna teorija (III) Kursa

Mehr

Verfassungsrechtsprechung zwischen Souveränität und Integration

Verfassungsrechtsprechung zwischen Souveränität und Integration BALTISCH-DEUTSCHES HOCHSCHULKONTOR BALTIJAS-VĀCIJAS AUGSTSKOLU BIROJS Symposium: Verfassungsrechtsprechung zwischen Souveränität und Integration Positionen der Verfassungsgerichte zu den Fragen der Mitgliedschaft

Mehr

Latvijas Vēstnesis. Dokumenti ES 32. burtnīca Eiropas Savienības dokumenti DOKUMENTI EIROPAS SAVIENÈBAS DOKUMENTI

Latvijas Vēstnesis. Dokumenti ES 32. burtnīca Eiropas Savienības dokumenti DOKUMENTI EIROPAS SAVIENÈBAS DOKUMENTI Latvijas Vēstnesis. Dokumenti ES 32. burtnīca Eiropas Savienības dokumenti LATVIJAS V STNESIS LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIÅLAIS LAIKRAKSTS Galvenais redaktors OSKARS GERTS DOKUMENTI EIROPAS SAVIENÈBAS DOKUMENTI

Mehr

Bezmugurkaulnieki: daudzveidība, dzīvesveids un redze

Bezmugurkaulnieki: daudzveidība, dzīvesveids un redze Bezmugurkaulnieki: daudzveidība, dzīvesveids un redze Voldemārs SpuĦăis Lektors Kristaps Vilks LU BF Zooloăijas un dzīvnieku ekoloăijas katedra, 16.kab. kristaps.vilks@lu.lv 1 http://priede.bf.lu.lv Mēs

Mehr

Prof. Dr. Thomas Vesting, Vorlesung Allgemeine Staatslehre, WS Di

Prof. Dr. Thomas Vesting, Vorlesung Allgemeine Staatslehre, WS Di Prof. Dr. Thomas Vesting, Vorlesung Allgemeine Staatslehre, WS 2016-17 Di. 18.15-19.00 Programm 1 Staatsbegriff (vorläufig) und Staatslehre I. Annäherungen an den Staatsbegriff II. Die interdisziplinäre

Mehr

VETERINĀRO ZĀĻU NOSAUKUMI, ZĀĻU FORMAS, STIPRUMS, DZĪVNIEKU SUGAS, IEVADĪŠANAS VEIDS (-I) UN REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKI DALĪBVALSTĪS

VETERINĀRO ZĀĻU NOSAUKUMI, ZĀĻU FORMAS, STIPRUMS, DZĪVNIEKU SUGAS, IEVADĪŠANAS VEIDS (-I) UN REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKI DALĪBVALSTĪS I PIELIKUMS VETERINĀRO ZĀĻU NOSAUKUMI, ZĀĻU FORMAS, STIPRUMS, DZĪVNIEKU SUGAS, IEVADĪŠANAS VEIDS (-I) UN REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKI DALĪBVALSTĪS EMEA/CVMP/345752/2008-LV 2008. gada 16. jūlijs 1/14

Mehr

Darba likums ar komentāriem

Darba likums ar komentāriem Darba likums ar komentāriem Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Bruņinieku iela 29/31 Rīga, LV-1001 Autors: Zvērinātu advokātu birojs BDO Zelmenis & Liberte Izdots Eiropas Savienības Struktūrfondu programmas

Mehr

Minhenes funkcionālās attīstības diagnostika. Pirmais dzīves gads

Minhenes funkcionālās attīstības diagnostika. Pirmais dzīves gads Minhenes funkcionālās attīstības diagnostika Pirmais dzīves gads G.Tomele 2013 92,07 % no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja

Mehr

CEĻŠ. un kultūrvēsturisks rakstu krājums

CEĻŠ. un kultūrvēsturisks rakstu krājums CEĻŠ Nr. 48 1996 CEĻŠ CELS Latvijas Universitātes teoloģisks un kultūrvēsturisks rakstu krājums ir teoloģisks un kultūrvēsturisks rakstu krājums, kuru izdod Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte.

Mehr

Pārsprieguma aizsardzība

Pārsprieguma aizsardzība Pārsprieguma aizsardzība Tiešo zibens spērienu izdarītie postījumi Eletronisko ierīču bojājumu statistika nolaidība 25,7% ūdens 2,6% uguns 8,2% zādzības 8,9% citi 27,9% vētra 0,1% Pārspriegums 26,6% Pārsprieguma

Mehr

Apkalpošanas noteikumi

Apkalpošanas noteikumi 6303 7557 10/2004 LV Apkalpojošajam Apkalpošanas noteikumi Apkalpošanas vienība RC30 Spēkā arī piederumiem: jaucējmodulis MM10 un hidrauliskais modulis WM10 Pirms apkalpošanas lūgums uzmanīgi izlasīt Satura

Mehr

I. SAULĪTE UZDEVUMI ĀRPUSSTUNDU DARBAM SĀKUMSKOLĀ SKOLĒNU MATEMĀTISKO SPĒJU ATTĪSTĪBAS VEICINĀŠANAI

I. SAULĪTE UZDEVUMI ĀRPUSSTUNDU DARBAM SĀKUMSKOLĀ SKOLĒNU MATEMĀTISKO SPĒJU ATTĪSTĪBAS VEICINĀŠANAI I. SAULĪTE UZDEVUMI ĀRPUSSTUNDU DARBAM SĀKUMSKOLĀ SKOLĒNU MATEMĀTISKO SPĒJU ATTĪSTĪBAS VEICINĀŠANAI Rīga 00 Saulīte I. Uzdevumi ārpusstundu darbam sākumskolā skolēnu matemātisko spēju attīstības veicināšanai.

Mehr

PROJEKTS KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PAR VALSTS ATBALSTA NOTEIKUMU PIEMĒROŠANU SABIEDRISKAJAI APRAIDEI (DOKUMENTS ATTIECAS UZ EEZ)

PROJEKTS KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PAR VALSTS ATBALSTA NOTEIKUMU PIEMĒROŠANU SABIEDRISKAJAI APRAIDEI (DOKUMENTS ATTIECAS UZ EEZ) LV LV LV PROJEKTS KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PAR VALSTS ATBALSTA NOTEIKUMU PIEMĒROŠANU SABIEDRISKAJAI APRAIDEI (DOKUMENTS ATTIECAS UZ EEZ) LV 2 LV 1. IEVADS UN PAZIŅOJUMA DARBĪBAS JOMA 1. Pēdējās trijās desmitgadēs

Mehr

Integration durch Verfassungsrechtsprechung - Schlaglichter der Rechtsprechung des BVerfG

Integration durch Verfassungsrechtsprechung - Schlaglichter der Rechtsprechung des BVerfG Dr. Irene Kesper 19/05/2009 Integration durch Verfassungsrechtsprechung - Schlaglichter der Rechtsprechung des BVerfG A. Allgemeine Grundrechtslehren I. Allumfassender, lückenloser Freiheitsschutz (Art.

Mehr

UPDATE UZŅĒMUMA ŽURNĀLS. Rubrik Nr. 30. ssi-schaefer.com INTRALOĢISTIKAS IDEJAS, NĀKOTNES REDZĒJUMS UN RISINĀJUMI IEVADRAKSTS

UPDATE UZŅĒMUMA ŽURNĀLS. Rubrik Nr. 30. ssi-schaefer.com INTRALOĢISTIKAS IDEJAS, NĀKOTNES REDZĒJUMS UN RISINĀJUMI IEVADRAKSTS UPDATE UZŅĒMUMA ŽURNĀLS Rubrik Nr. 30 IEVADRAKSTS Programmatūra un IT kā intraloģistikas nākotnes panākumu ķīla NOZARES APSKATS Dziļi sasaldētu produktu intraloģistika: saldētu produktu piegādes LABĀKĀ

Mehr

ECB gada pārskats par uzraudzības darbību gada marts

ECB gada pārskats par uzraudzības darbību gada marts ECB gada pārskats par uzraudzības darbību 2014 2015. gada marts Saturs ECB prezidenta Mario Dragi (Mario Draghi) priekšvārds 3 Uzraudzības valdes priekšsēdētājas Danielas Nuī (Danièle Nouy) priekšvārds

Mehr

zinātnes dzīve Svetlana Kovaļčuka

zinātnes dzīve Svetlana Kovaļčuka Ievērojamai filozofei simtgadē Svetlana Kovaļčuka Trīs desmitgades Latvijas filozofijas zinātniskajās aprindās izcēlās Larisa Čuhina (Ла риса Алексеевна Чухина, 1913 2002) Stefana Batorija Viļņas universitātes

Mehr