Diplomu starptautisk ā atzīšana:

Größe: px

Ab Seite anzeigen:

Download "Diplomu starptautisk ā atzīšana:"

Käthe Grosse
vor 6 Jahren
Abrufe

1 Diplomu starptautisk ā atzīšana: Akadēmiskā atzīšana Eiropā un Profesionālā atzīšana Eiropas Savienībā Prof. A.Rauhvargers, Eiropas Diplomatzīšanas konvencijas Starptautiskās komitejas eksprezidents

2 Jautājumi, uz ko jārod atbilde diplomatzin ējam: Akadēmiskā atzīšana - vai pretendents ir sp j gs turpināt studijas izv l taj virzien un l men? Profesionālā atzīšana - vai pretendenta zin anas un prasmes ir pietiekamas, lai uz emo aj valst darbotos attiecīgajā profesijā? Ir iespējams, ka viena un tā pati kvalifikācija vienā un tajā pašā valstī tiek atzīta vienam no šiem nolūkiem, taču netiek atzīta (vai netiek pilnībā atzīta) otram.

3 Akadēmiskā atzīšana (turpmākām studijām) Regulē : starptautiskas konvencijas līgumi valstu starpā, sadarbības programmas Novērtēšanu veic: diplomatzīšanas centri (ENIC/ NARIC), augstskolas Lēmumu pieņem: augstskolas valsts diplomatzīšanas iestādes (atsevišķās valstīs) Profesionālā atzīšana (nodarbinātības nolūkiem) Regulē : nacionālā likumdošana, ES direktīvas starpt. profes. asociāciju dokumenti Novērtēšanu veic: diplomatzīsanas centri, darba devēji, valsts iestādes profesionālās organizācijas Lēmumu pieņem: darba devēji (nereglamentētās profesijās) profes. organizācijas vai valsts iestādes (reglamentētās prof.)

4 Akadēmiskā atzīšana

5 Lisabonas diplomatz īšanas konvencija Konvencijas pa nieces Eiropas Padome un UNESCO Parakst ju as 51 valstis, ratific ju as 46 valstis Bez Eiropas valst m parakst ju as ar ASV, Austr lija, Izra la, Jaunz lande, Kan da, Kazahst na nav ratific ju as ASV, Kan da, Be ija, It lija, Sp nija nav parakst jusi: Grie ija

6 ETS No 165 Eiropas re ģiona konvencija par kvalifikāciju atzīšanu, kas attiecas uz augstāko izglītību (Lisabonas konvencija) Pa i galvenie principi Pretendentam ir ties bas uz diploma godpr t gu izv rt anu, Atz ana balst s uz uztic bu dal bvalstu starp un savstarp ju inform cijas snieg anu Atz st vien da l me a kvalifik cijas, ja nav b tisku at ir bu, Ja neatz st, tad kompetentajai instit cijai uzskat mi j par da b tisk s at kir bas

7 kas katrs ir? Atestāts, matura, maturita, Zeugnis f.allgemeinen Hochschulreife, Zeugnis f. Fachhochschulreife, bakalaurs, Bachelor, Bakalar, baccalaureat, bachiler, baccalaureus, bacalaõ, B.A., B.Sc, International Baccalaureate, Bachiler de Sciencias, H ögeskolexamen maģistrs, Master (UK), Maisteri, Maitr îse, Mastére, mestrado, MA, MSc, MPhil, Master (D ānija), Magisterexamen Doctorandus, Doktors, PhD, Dottore di Laurea, Dottore di Richerca candidat, kandidatus, cand.mag., kandidaats License, licenciado, lisensiatti, licenciat,

8 Profesionālā atzīšana

9 Reglamentētas profesijas Reglament tas profesijas t das profesijas, kur s profesion lo darb bu var uzs kt tikai p c pa as at aujas sa em anas, un s at aujas izsnieg ana pamatojas uz noteikta veida izgl t bas un profesion l s izgl t bas apguvi da os gad jumos valstis reglament nevis profesiju, bet gan pa u izgl t bu, kura sagatavo darbam aj profesij

10 KĀDĒĻ ES RŪPĒJAS PAR DIPLOMU SAVSTARPĒJO ATZĪŠANU REGLAMENTĒTAJĀS PROFESIJ ĀS? Viens no ES pamatprincipiem ir iedz vot ju br va p rvieto an s. r us rada barjeras darba at auju ieg an cit s valst s. Valstis cen as aizsarg t savu iek jo tirgu un nepie aut rzemnieku iespie anos taj. Eiropas Savien ības direktīvas diplomatzīšanas jomā ir pieņemtas ar nolūku atvieglināt profesionāļiem darba atļauju iegūšanu arī citās ES valstīs.

11 Ko reglament ēt izvēlas katra valsts pati Eiropā jo vairāk uz dienvidiem, jo vairāk reglamentētu profesiju. Ir valstis, kuras nereglament in enieri vai skolot ju Taj pat laik ir valstis, kuras reglament bazn cas r elnieku, kapraci, t risma gidu, sl po anas instruktoru... Tie i t p c ES Visp r j s atz anas direkt vas nosaka, k r koties, ja profesija vien valst ir reglament ta, bet otr n.

12 Profesionālā atzīšana de facto atzīšana - profesijās, kuras NAV reglamentētas Veic darba devēji, parasti pamatojoties uz diplomatz anas centru rekomend ciju ( akad misk atz ana profesion liem m r iem) Nereglamentētā profesijā nekāda oficiāla atzīšana netiek prasīta, viss atkarīgs no darba dev ēja. Cita lieta, ka darba devējs var nesaprast ārzemju diplomu un tāpēc sūtīt uz diplomatzīšanas centru pēc padoma kas tas ir? de jure atzīšana reglamentētās profesijās Eiropas Sevinībā notiek atbilstoši Direktīvām

13 Direkt vas (Directives) ES ties bu akti, var tikt adres tas gan vienai, gan vis m dal bvalst m. At ir b no regulām, kuras piem ro tie i, direkt vas ir j ievie dal bvalsts nacion laj likumdo an, pie emot attiec gu ties bu aktu. Eiropas Komisija uzrauga, k dal bvalstis iev ro ES ties bu aktus. Ja dal bvalstij neizdodas pier d t, ka direkt va tiek iev rota Eiropas Kopienu tiesa uzliek dal bvalstij naudas sodu par ES ties bu p rk pumu.

14 Divas reglamento profesi ju atzīšanas sistēmas Da ai profesiju, past v katrai sava sektora direktīva, kur ir noteiktas ES kop j s pras bas izgl t bai. Kad valsts s direkt vas pras bas izpilda, atz ana cit s ES valst s ir automātiska Rad t sektoru direkt vas vis m profesij m pras tu milz gu saska o anas darbu. T d uz liel ko da u profesiju attiecas Vispārējā atzīšanas sistēma.

15 Divas atzīšanas sistēmas reglamentētām profesijām Eiropas Savienībā sektoru direktīvas - sp k l dz g. izgl t bas harmonizācija profesij s: ārsts 93/16/EEC 05 aprīlī 1993 vispārējās prakses māsa 77/453/EEC 27 jūn 1977 zobārsts 78/687/EEC 25 Jūlijs 1978 vecmāte 80/155/EEC 21 janv 1980 farmaceits 85/432/EEC 16 sept 1985 veterinārārsts 78/1027/EEC 18 dec 1978 arhitekts 85/384/EEC 10 jūn 1985

16 VISPĀRĒJĀ PROFESIONĀLO KVALIFIKĀCIJU ATZĪŠANAS SISTĒMA ES direktīvas spēkā līdz 2008.g. 89/48/EEC Par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības kvalifikāciju atzīšanu, kas piešķirtas pēc vismaz 3 gadu ilgas profesionālās izglītības un apmācības 92/51/EEC Par otro vispārējo sistēmu profesionālās izglītības un apmācību atzīšanai, papildinot direktīvu 89/48/EEC. Aptver augstākās izglītības kvalifikācijas, vidējās profesionālās izglītības kvalifikācijas, kvalifikācijas, kuras var iegūt darba pieredz ē

17 VISPĀRĒJĀ PROFESIONĀLO KVALIFIKĀCIJU ATZĪŠANAS SISTĒMA Kaut arī direktīvas runā par kvalifikāciju atzīšanu, patiesībā atzīst nevis diplomu, bet gan praktizēt tiesīgu profesionāli atzīšana nav automātiska (atšķirībā no sektoru direktīvām), principi līdzīgi akadēmiskajai atzīšanai būtiskās atšķirības

18 Vispārējā sistēma noteikts laiks, kad j āsniedz atbilde - 3 mēneši kompensācijas mehānismi: eksāmens vai adaptācijas periods var prasīt: veselības izziņas, labas reputācijas pierādījumus, izziņu par to, ka nav bankrotējis

19 Vispārējā profesionālās atzīšanas sistēma da os gad jumos profesion i var saskarties ar gr t b m t d, ka pati profesija izcelsmes dal bvalst un uz emo aj valst ir b tiski at ir ga. at ir bas profesijas rakstur var rasties eogr fisku, v sturisku, kult ras u.c. at ir bu rezult t,

20 ES direktīvu nolūks ir ļaut profesionālim darboties savā profesijā arī citās ES dalībvalstīs. Tom r iesp jamas papildpras bas: ja profesija izcelsmes valst nav reglament ta, uz emo valsts ir ties ga piepras t, ka pretendents ir darbojies profesij vismaz 2 gadus p d jo 10 gadu laik ; ja attiec g izgl t ba izcelsmes valst ir 1 gadu s ka, var piepras t profesion lo pieredzi; ja ir b tiskas at ir bas izgl t bas satur, var piepras t eks menu vai adapt cijas periodu (l dz 3 g)

21 Direktīva 2005/36/EC pieņemta gada 7. septembrī Direkt va 2005/36/EC pie emta gada 7. septembr Bija j p r em dal bvalstu likumdo an l dz 2007.gada beig m

22 Jaunā direktīva 2005/36/EC apvieno visas profesionālās atzīšanas direktīvas vienā Attiecas TIKAI uz ES valstu pilsoņiem Jaunie elementi: ES kvalifikācija ir arī tāda kvalifikācija, kas iegūta trešajā valstī, bet atzīta vienā no dalībvalstīm, Jādod iespējas pretendenta daļējai piekļuvei profesijām gadījumos, kad uzņemošajā dalībvalstī profesija ir definēta plašāk, bet pretendenta izgl ītība atbilst vienai vai vairākām profesionālām darbībām šajā profesijā Tiek atvieglota pārrobežu pakalpojumu sniegšana (netiek prasīta reģistrācija vai tā tipa atzīšana, kura ļauj patstāvīgi un pastāvīgi strādāt profesijā uzņemošajā dalībvalstī)

23 Saistība starp iepriekšējo sektorālo sistēmu un vispārējo sistēmu Sektoru sist ma tagad saucas Atz ana pamatojoties uz minim lo apm c bas nosac jumu koordin ciju, Ja k da kvalifik cija, uz kuru attiektos sektoru sist ma, neatbilst noteiktajiem minim lajiem apm c bas nosac jumiem, to tālāk vērtē pēc vispārējās sistēmas.

24 Pieci kvalifikāciju līmeņi I līmenis kompetences apliec ība (var ieg t bez izgl t bas) II līmenis - sertifikāts (vid j s arodizgl t bas kvalifik cija) III līmenis diploms, kas apliecina vismaz 1gada bet <3 g augst k s izgl t bas programmas apguvi,.; IV līmenis diploms, kas apliecina - vismaz 3 g. bet <4 g. augst k s izgl t bas programmas apguvi, V līmenis - diploms, kas apliecina - vismaz 4 g. augst k s izgl t bas programmas apguvi,

25 Ne vairāk kā vienu līmeni zemāk Jaun direkt va nosaka, ka, gad jum, ja pretendentam ir kvalifik cija, kuras l menis ir zem ks nek tiek pras ts attiec gajai profesijai uz emo aj valst, atz ana ir iesp jama, ja at ir ba nav liel ka par vienu kvalifik ciju l meni

26 Pakalpojumu sniegšana nav tas pats, kas praktizēšana

Ähnliche Dokumente

Kvalifikāciju savstarpējā atzīšana

Kvalifikāciju savstarpējā atzīšana Prof. A. Rauhvargers, Rektoru padomes ģenerālsekretārs telefons 67034338, 67034368 Raia bulvr 19, 141 istaba (Rektoru padomes sekretarits) e-mail: andrejs.rauhvargers@l